RECENZIJA: Inhaler “It Won’t Aleays Be Like This”
Pagājušās nedēļas pārsteigums – britu topa pašā spicē kā raķete pēkšņi uzlidojušais īru rokgrupas “Inhaler” debijas albums.
Šī grupa izveidota Dublinā pirms nieka pieciem gadiem, tāpēc šāds sasniegums ir vēl vairāk uzmanības vērts. Pagājušajā gadā īri gan tika pie piektā numura “BBC” veidotajā “Sounds Of…”, kurā tiek apkopoti nākotnes mūzikas talanti, par kuriem mēs drīz dzirdēsim, un šoreiz tas patiešām ir noticis. Pašam vecākajam “Inhaler” dalībniekam, vokālistam/ritma ģitāristam Elaidžam Hjūsonam (Elijah Hewson) augusta vidū apritēs 22 gadi, bet pārējie trīs mūziķi ir vēl par dažiem mēnešiem jaunāki. Neskatoties uz to, “Inhaler” debijas garadarbs “NME” un “The Telegraph” vērtējumos saņēmis pat četras zvaigznes no piecām, kas debitantiem ir vairāk nekā vērā ņemams sasniegums - kur tas suns aprakts?! Bet sunītis ir aprakts tajā faktā, ka Hjūsona tēvs ir Pols Deivids Hjūsons, kurš mūzikas pasaulē labāk pazīstams kā “U2” vokālists Bono… Šķiet, ar to arī viss pateikts, jo karjeras sākumposmā nekas daudz vairāk arī nav nepieciešams - velkot paralēles, “Inhaler” ir tāds “Carnival Youth” Īrijas variantā. Starp citu, arī spēlē šis īru kvartets indīroku ar popa piegaršu.
PAR. Pārsteidzošākais ir tas, cik pārliecinoši, iedvesmojoši, respektabli un monumentāli “Inhaler” izklausās savā skanējumā. Piemēram, “My Honest Face” - klausoties šo dziesmu, iztēle uzreiz uzbur klausītājiem pārpildītu stadionu, kurā uzstājas “U2” līmeņa grupa. No salīdzinājumiem ar “U2” jaunajai apvienībai, protams, neizbēgt, lai gan stilistiski tiešas paralēles nav velkamas - nu, varbūt vienīgi dziesmā “It Won’t Always Be Like This” un vēl pāris gabalos. Un, protams, Hjūsons juniors izklausās pēc Hjūsona seniora - ko lai dara, tādi gēni! Daudzas skaistas dziesmas, apskatnieka favorīts - “When It Breaks”, kas ir “andergroundiskākais” šajā ripulī. Labs albums.
PRET. Lielākais mīnuss - “Inhaler” nav neviena topus bombardējoša un no kājām gāzoša hita, ar kuru palikt klausītāju atmiņā.