RECENZIJA: John Mayer “Sob Rock”
“Sob Rock” ir prestižās “Grammy” balvas laureāta, dziedātāja, ģitārista un producenta Džona Meijera astotais studijas albums, kas ierakstīts “Henson Studios” Losandželosā, ASV.
Albums ir pirmais Meijera solo ieraksts kopš 2017. gadā izdotā “The Search For Everything” - pagājuši jau četri gadi. “Džonam Meijeram īsti nav līdzinieku - viņš vienlaicīgi ir “Grammy” apbalvots mākslinieks, izslavēts dziesmu autors un ikonisks ģitārists - viss vienā laikā un lomā. Papildus tam, ka Meijers ir pārdevis jau vairāk kā 20 miljonus albumu visā pasaulē un viņa dziesmām ir vairāki miljardi klausījumu, viņš ir arī ieguvis septiņas “Grammy” balvas, to skaitā par gada dziesmu (“Daughters”). Tāpat dziedātāja kontā ir septiņu albumu nokļūšana “Billboard” rokmūzikas albumu topa pirmajā vietā, bet 25 dziesmas ierindojušās “Hot Rock Songs” topā - abi šie ir rekordlieli sasniegumi,” šādu sīrupu klausītāju (līdz ar to potenciālo albuma pircēju) ausīs lej izdevēju pārstāvji. Faktoloģiski tā tiešām arī ir, arī par “Sob Rock” kritiķi teikuši visai atzinīgus vārdus - “NME” piešķirtas četras zvaigznes vien ir atzīmēšanas vērtas.
PAR. Vienkāršs un elegants softroks, kurš kaut kādu iemeslu dēļ uzreiz atsauc atmiņā leģendāro Marku Nofleru un kanādieti Braienu Adamsu, lai gan stilistiski viņiem nav diez ko daudz kopīga. “New Light” un “Wild Blue”, varbūt arī “Til The Right One Comes” - tie varētu būt labākie gabali albumā iekļauto desmit kompozīciju klāstā.
PRET. Pats Džons Meijers esot izteicies, ka vēlējies šo albumu radīt tādu, it kā to kāds komponists būtu sarakstījis 80. gadu beigās, tad par to piemirsis, bet nu, putekļiem klātu, kādā plauktā atradis (tā savā raidījumā “Radio SWH” ēterā klāstīja Fredosaurus Rex). Ja tā, tad Meijeram tas ir izdevies, tikai šis darbs visu piemirsts un putekļiem noklāts šajā plauktā drīzāk vāļājies nevis tāpēc, ka tas netīšām piemirsts, bet tāpēc, ka tas ir pagalam neinteresants…