Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

Dzintaru koncertzāles 85 gadu jubilejas gadā norisināsies krāšņs “Jūrmalas festivāls”

© Artis Veigurs

Šogad Dzintaru koncertzāle svin nozīmīgu jubileju – 85 gadus kopš Mazās zāles – pirmās slēgtas konstrukcijas koncertzāles Latvijā – atklāšanas 1936. gadā. Par godu šim notikumam Dzintaru koncertzāle aicina klausītājus uz krāšņu “Jūrmalas festivālu”, kas klātienē priecēs klausītājus no 27. līdz 31. jūlijam ar pieciem izciliem koncertiem.

Lai informētu par plānotajiem pasākumiem un klātienē tiktos ar festivāla zvaigznēm, šodien, 22. jūlijā, Dzintaru koncertzālē norisinājās preses konference, kurā piedalījās Maestro Raimonds Pauls, operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko, operdziedātāja Zanda Švēde, Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, “Olainfarm” valdes loceklis Jānis Leimanis, diriģents Ainārs Rubiķis, dziedātāja Dināra Rudāne un pianiste Agnese Egliņa. Turklāt klātesošajiem bija iespēja baudīt īpaši preses konferencei sagatavotos priekšnesumus Raimonda Paula, Dināras Rudānes, Aleksandra Antoņenko un Agneses Egliņas izpildījumā.

Atklājot preses konferenci, Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis sacīja: “Šogad “Jūrmalas festivāls” notiks jau septīto gadu, un vairāku iemeslu dēļ tas būs īpašs. Vispārējās situācijas dēļ ilgi nezinājām, vai vispār festivāls notiks. Tādēļ ir vēl lielāks gandarījums, ka Dzintaru koncertzāles 85. jubilejas gadā tik operatīvi spējam saorganizēt īpašu programmu. “Jūrmalas festivāls” jau kļuvis par leģendu un apmeklētāko akadēmiskās mūzikas pasākumu Latvijā, piedāvājot pasaules līmeņa akadēmiskās mūzikas repertuāru ar izciliem talantiem, un tie visi ir mūsējie - Latvijas talanti!”

Savukārt Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsvēra: “Esmu gandarīts, ka, neraugoties uz sarežģīto situāciju, Dzintaru koncertzāles ikgadējā “Jūrmalas festivālā” atkal klātienē skanēs izcilas mūzika un skatītāju ovācijas. Lai dzīve koncertzālē turpinātos un lai māksliniekiem būtu iespēja uzstāties, atbalstām kultūras dzīvi mūsu pilsētā un turpināsim to darīt. Īpašs prieks par to, ka 85. jubilejas gadā, ko šogad svin gan Maestro Raimonds Pauls, gan arī Dzintaru koncertzāle, festivāla atklāšanas koncertā mūsu jubilārus varēs klātienē sveikt un iepriecināt pilna zāle skatītāju.”

Maestro Raimondam Paulam ir īpašas attiecības ar Dzintaru koncertzāli, jo gan koncertzāles vēsturiskā akustiskā zāle, gan arī pats Maestro šogad svin apaļu 85 gadu jubileju. Komentējot to, Maestro sacīja: “Cik var par to jubileju! Runa ir par izklaidi! Mans mērķis bija sapulcināt savus draugus - dziedātājus un mūziķus, lai izklaidētu skatītājus. Mans noteikums bija vienkāršs - katram bija jāizvēlas viena dziesma, kas visvairāk dziedāta un kas visvairāk “kritusi uz nerviem”. Tā ļoti ātri mums izveidojās īpašs repertuārs un sajūta, ka varam pasmaidīt paši par sevi. Arī nosaukumam - “4 vilnis” - ir tikai viena nozīme - vēlme izklaidēt, pasmaidīt pašiem par sevi un par to, ka esam dzīvi!”

2021. gada “Jūrmalas festivāls” un Dzintaru koncertzāles 85 gadu jubilejas svinības tiks atklātas 27. jūlijā plkst. 20.00 ar Raimonda Paula mūzikas programmu un krāšņu solistu parādi, kas būs veltīta Maestro 85 gadu jubilejai. Klausītājiem būs ekskluzīva iespēja vienā koncertā dzirdēt šā brīža izcilākos latviešu estrādes mūziķus - Intaru Busuli, Daumantu Kalniņu, Zigfrīdu Muktupāvelu, neatkārtojamās Maestro skatuves mūzas Laimu Vaikuli, Anci Krauzi, Dināru Rudāni, spēcīgo balsu īpašnieces Aiju Vītoliņu un Agnesi Rakovsku, grupu “Credo’81”, Igo un Aivaru Hermani (Ex Remix), Latvijas Radio bigbendu un citus māksliniekus.

Maestro Raimonda Paula lielkoncerta sponsors ir AS “Olainfarm”, kura valdes loceklis Jānis Leimanis preses konferencē uzsvēra: “Mēs esam pagodināti atbalstīt “Jūrmalas festivāla” atklāšanas lielkoncertu “Raimonds Pauls. 4. vilnis”, jo īpaši šobrīd, kad tiek atviegloti drošības pasākumi pandēmijas ierobežošanai un koncertu dzīve sāk atgriezties ierastajā kārtībā. Uzņēmums “Olainfarm” vienmēr ir bijis augsta līmeņa mākslinieku un koncertu līdzgaitnieks, tāpēc jo īpaši esam priecīgi atbalstīt “Jūrmalas festivāla” atklāšanas koncertu un būt daļai no tā.”

Turpinot Latvijas simtgadē iedibināto tradīciju, 31. jūlijā plkst. 20.00 “Jūrmalas festivālā” tiksimies ar izciliem, Latvijas mūziķiem, kuri ieguvuši plašu starptautisku atzinību. Koncerta diriģents jau ceturto gadu būs starptautiski atzītais Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs Ainārs Rubiķis, kurš preses konferencē sacīja: “Šķiet, lielākais pārsteigums šogad ir tas, ka vispār “Dzimuši Latvijā” notiks. Milzīgs paldies Jūrmalas domes priekšsēdētājam Trukšņa kungam un Dzintaru koncertzāles vadītājam Ķirša kungam. Liels prieks būs atkal tikties ar mūziķiem, bet jo īpaši ceru uz tikšanos ar jauniešu simfonisko orķestri nākamajā gadā. Manuprāt ļoti svarīgi ir ļaut topošajiem mūziķiem “pieskarties” mūsu “zvaigznēm” - tas iedvesmo un dod īpašu motivāciju”.”

Šā gada koncertā baudīsim tādu izcilu Latvijas mūziķu priekšnesumus, kā pasaulslavenais tenors Aleksandrs Antoņenko, akordeoniste Ksenija Sidorova, operdziedātāja Laura Grecka, vijolnieks Daniils Bulajevs, pianiste Agnese Egliņa un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Viņiem uz Dzintaru koncertzāles lielās skatuves pievienosies jaunie Latvijas talanti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Aināra Rubiķa vadībā.

29. jūlijā plkst. 20.00 “Jūrmalas festivālā” tiks atskaņots Gustava Mālera monumentālais opuss “Dziesma par zemi”, kuru Leonards Bernsteins dēvēja par G. Mālera izcilāko simfoniju. Apjomīgā apcere diviem solistiem un orķestriem sešās daļās par dzīves īsuma un mirstīguma nenovēršamību saviļņojošā finālā aizved mūs pie mūžības vārtiem tā, kā to spēj vienīgi cilvēces dižākie mākslas sasniegumi. Šā izcilā skaņdarba solisti būs starptautiski atzītais latviešu mecosoprāns, Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde un pasaulslavenais Latvijas tenors Aleksandrs Antoņenko, kurš izdziedājis vairāk nekā 30 lomu pasaules prestižākajos operteātros. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies tā galvenais diriģents Andris Poga. Komentējot gaidāmo atskaņojumu, A. Antoņenko sacīja: “Šobrīd domāju, kur man bija prāts izvēlēties G. Mālera darbu, jo tas ir sarežģīts un grūts. Bet esmu priecīgs, ka varēsim skatītājus iepazīstināt ar tādu mūzikas materiālu.”

Par tradīciju “Jūrmalas festivālā” kļuvis pasaulslavenās ērģelnieces Ivetas Apkalnas saullēkta koncerts jūras krastā. Neparastais notikums divus gadus pēc kārtas Dzintaru pludmalē pulcēja simtiem klausītāju un sarūpēja neizmirstamu mūzikas klausīšanās pieredzi, dabas skaņām saplūstot ar karaliskajām ērģeļu stabulēm un I. Apkalnas brīnišķīgo ērģeļspēli. Šogad 30. jūlijā plkst. 7.00 no rīta saules pielietajā Dzintaru pludmalē izskanēs Johana Sebastiāna Baha mūzikas majestātiskais pārlaicīgums un amerikāņu minimālista Filipa Glāsa skaņdarbi, kuros pulsē dzīvības enerģija un laika bezgalība. Ieeja koncertā bez maksas.

30. jūlijā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzāles atjaunotajā vēsturiskajā mazajā zālē uz solokoncertu aicinās publikas iemīļotā un starptautiski atzītā akordeoniste Ksenija Sidorova. Par “akordeona princesi” dēvētā mūziķe ar savu meistarību un personības šarmu ir kļuvusi par šā instrumenta vēstnesi pasaulē. Viņas izpildījums sniedzas pāri žanra robežām un ar atzinību tiek uzņemts pasaules ievērojamākajās koncertzālēs. “Jūrmalas festivālā” virtuozā akordeoniste priecēs klausītājus ar skaņdarbiem no savu iemīļotāko komponistu daiļrades.

Dzintaru koncertzāle vēsturiski bijusi vieta, kur vasarās uzstājušies pasaulslaveni mūziķi, savukārt leģendārajās Emīla Dārziņa recenzijās varam lasīt par koncertiem Dzintaros, kuros uzstājušās 20. gadsimta mūzikas leģendas. Vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir pirmā slēgtas konstrukcijas koncertzāle Latvijā, un tā tika atklāta 1936. gada vasarā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta. Ēka ir unikāls Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras paraugs ar nacionālā romantisma iezīmēm, kuras centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi.

Dzintaru koncertzāle ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis un kopā ar visu kompleksu iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Tomēr lielākā Dzintaru koncertzāles vērtība ir unikālā akustika, ko novērtējuši gan mākslinieki, gan klausītāji. Dzintaru koncertzāles Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbībai Dzintaru koncertzālē norisināties visa gada garumā. Dzintaru koncertzāles vēsturiskās zāles rekonstrukcijas projekts, kura autors ir SIA “Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele”, ir saņēmis vairākas arhitektūras, dizaina un būvniecības balvas.

“Jūrmalas festivāla” koncertu apmeklētājiem būs jāuzrāda sadarbspējīgs vakcinācijas vai Covid-19 izslimošanas sertifikāts, kā arī personu apliecinošu dokuments. Noteikumi attiecas arī uz bērniem.