RECENZIJA: Sia Radikal “Punkts”

 
©Publicitātes foto

Padzirdot, ka interneta dzīlēs un pat radiostacijās parādījies kaut kas jauns no latvju metālgrupas “Sia Radikal”, neticējās savām ausīm – šī komanda būtībā pajuka jau 2013. gadā, savukārt pēdējā tās uzstāšanās bija festivālā “Klang ‘2015”, pēc kura tika pateikts, ka nekad vairs, neko vairs un nekur vairs.

“Protams, tagad ir sajūta, ka ir tik labi kopā uzspēlēt, parādās jautājumi, kas būs pēc tam, bet Dainis (grupas vokālists Dainis Rijkuris - S.V.) šajā ziņā ir ļoti strikts - šis būs “Sia Radikal” pēdējais koncerts! Tas būs ļoti blīvs, tieši stundu, tad Dainis koncerta beigās novilks kreklu un atstās to kā zīmi, un es galvoju, ka tieši tā tas arī būs!” pirms uzstāšanās festivālā šo rindu autoram toreiz teica grupas ģitārists Gustavs Terzens, un tiem, kas šo vīru pazīst, nebūtu jāšaubās, ka solītais tiks turēts. Un, kā izrādās, tiek turēts - “Punkts” skaitās kā “sesijas līdz galam nokārtošana”. "Pēc albuma "Monokarš" (2011), kas grupas kodolam Dainim Rijkurim un Gustavam Terzenam teju prasīja dzīvību, organisms izdzīvoja, ieguva antivielas un bez liekām ceremonijām devās uzbrukumā pultīm, ģitārām, smagmei un jauniem kaujas biedriem: Matiss Elsbergs (bass - turklāt tāds pamatīgs!), Alvis Bernāns (solo - nācās atdot šo dēlieti "Skyforger"), Arturs Kupcs (bungas - un “drobene”, kas tiek aizmirsta pat uz "Mastodon" iesildīšanu) ar jaunu materiālu. Tolaik izdevās ierakstīt četrus gabalus, no kuriem divus jūs jau zināt - "Viens pats" un kavers "Karavīri bēdājās". Šodien jūsu bungādiņām nododam pārējos divus - "Lādētāja kalps" un "Pārnākšana", kuri apvienoti vienā EP ar nosaukumu "Punkts"," ziņo "Sia Radikal".

PAR. Eh, pietrūkst “Sia Radikal” pašreizējā latvju metālmūzikas puzlē, oi, kā pietrūkst… Un Terzena trāpīgo izteicienu intervijās par mūziku arī. Lai arī šis EP piedāvā tikai pāris jaunus gabalus, tas tomēr ir labāk, nekā neviena. “Lādētāja kalps” ir tipisks “radikāļu” gabals ar tik tiešu tekstu kā ar cirvi pa pauri (piemēram, par to, kā “dižais dabas kronis kļuva lādētāja kalps”), savukārt “Pārnākšana” ir monumentāli rokbalādiska dziesma (kaut kas uz “Vēl tur ir ceļš” pusi) ar Rijkura plašo vokālu un teicamām soloģitārām trumpī.

PRET. Šķiet, “Sia Radikal” grēko attiecībā uz dziesmu hronometrāžu: viena ir sešu minūšu, bet otra - gandrīz astoņu minūšu garumā, kam grūti atrast attaisnojumu, jo visu to pašu muzikāli un tekstuāli varēja pateikt arī īsāk.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!