RECENZIJA: Pestilence “Exitivm”

 
©Publicitātes foto

Šā mēneša sākumā paviesojoties praktiski jebkurā smagās mūzikas cienītāju saietā, viens no pirmajiem jautājumiem bija “nu, jauno “Pestilence” dzirdēji?!”.

Nekā pārsteidzoša, jo šai 1986. gadā izveidotajai nīderlandiešu “death metal” grupai sen ir kulta statuss, taču savu trešo reinkarnāciju 2016. gadā tā piedzīvoja pavisam nelāgi: 2018. gadā gan tika izdots jauns studijas albums “Hadeon” (pēc skaita tas šīs grupas karjerā bija astotais studijas lieldarbs), taču pēc tam sākās kaut kāda neizprotama ņemšanās, tika izsludināta albuma iznākšana, bet sastāvs atkal pašķīda. Ierindā palikušais “Pestilence” dibinātājs, vokālists un ģitārists Patriks Mameli pašlaik gan ir savācis jaunus rekrūšus, taču diez vai šo mūziķu vārdi plašākai auditorijai kaut ko izteiks: Ratdžers van Noordenburgs (ģitāra), Josts van der Grāfs (bass) un grupas “God Dethroned” rindās savulaik manītais Mihils van der Plihts (bungas). Tiesa, jaunais albums “Exitivm” tika ierakstīts jau 2019. gadā, taču līguma ar ierakstu kompāniju meklējumi un Covid-19 pandēmija tā izdošanas pasākumu aizkavēja uz diviem gadiem. Lai kā tur būtu vai nebūtu, “Exitivm” ir nonācis mūzikas ierakstu veikalu plauktos - kopumā ducis kompozīciju.

PAR. “Pestilence” ir “Pestilence”, šīs grupas albumi vienmēr bijuši atzīstami - Patriks Mameli savu lietu pieprot ar jebkuriem palīgspēkiem sastāvā. Skaidrs, ka no “Exitivm” nebija iemesla gaidīt klasisko albumu “Consuming Impulse” (1989) un “Testimony Of The Ancients” (1991) spēku un jaudu, taču kopumā šim ripulim nav ne vainas - ierastais “Pestilence” skanējums ar Mameli žiletei līdzīgo vokālu un enerģiskām soloģitārām. Labākie gabali - “Internicionem”, “Inficiat” (šis īpaši!) un “Deificvs”.

PRET. Kopumā albums ilgst vien 39 minūtes, turklāt intro (“In Omnibvs”) un outro (“Personatvs Mortem”), kuru jēga īsti nav izprotama, vien aizņem piecas minūtes - nevarētu teikt, ka Mameli būtu trakoti nopūlējies ar jaunu skaņdarbu radīšanu… Turklāt nav arī pārliecības, vai viņš uz to vispār vairs ir spējīgs - albumam var likt stabilu trijnieciņu, varbūt četri ar mīnusu, bet kopumā tas īsti ne ar ko neaizrauj. Rezumējot: ja esiet “Dutch death metal” piekritējs, no šā gada darbiem labāk izvēlieties kādreizējā “Pestilence” dalībnieka Martina van Drunena grupas “Asphyx” albumu.


Sandris Vanzovičs