RECENZIJA: Helloween “Helloween”
Vācu pauermetāla veterāni “Helloween”, kuri muzicē jau kopš 1984. gada, laiduši klajā savu sešpadsmito studijas albumu. Iepriekšējais šīs leģendārās grupas studijas darbs “My God-Given Right” datējams ar 2015. gadu, un tik ilga pauze (seši gadi) varen čaklo un uz albumu klajā laišanu kāro “Helloween” karjerā ieturēta pirmoreiz.
Gaidīšana ir bijusi tā vērta, jo pēdējā piecgadē “Helloween” paveikuši nopietnu darbiņu savā kadru sastāvā: atgriezies gan leģendārais vokālists/ģitārists Kajs Hansens (viņš 1989. gadā pacēla cepuri un izveidoja “Helloween” līdziniekus “Gamma Ray”), gan viņa pēctecis pie mikrofona Mihaels Kiske, turklāt vietu nav zaudējis arī līdzšinējais vokālists (kopš 1994. gada) Endijs Deris. Tā nu tagad “Helloween” rindās ir trīs līdzvērtīgi vokālisti un arī trīs spēcīgi soloģitāristi - bez Hansena vēl arī Mihaels Veikats (viņš un basists Markuss Groskops sastāvā vienīgie bijuši no grupas pašiem pirmsākumiem 1984. gadā) un Saša Gerstners. Skaidrs, ka vācieši šāda “dream team” sastāva veikumu teju vai izgrāba no mūzikas ierakstu veikalu plauktiem, kā rezultātā albums “Helloween” dzimtajā zemē bija Nr.1, turklāt, kas pārsteidzoši, šis ir pirmais albums grupas ilgajā karjerā, kas ticis tik augstu - pat leģendārie “Keeper Of The Seven Keys: Part I” (1987) un “Keeper Of The Seven Keys: Part II” (1988) savulaik tikuši tikai līdz attiecīgi 15. un piektajai pozīcijai. Protams, tie bija citi laiki, tad metālmūzikai tās bija gana augstas vietas. Kas attiecas uz jauno albumu, tajā ir ducis dziesmu kopumā vairāk kā stundas garumā, ieskaitot Hansena sarakstīto “Skyfall”, kas vien ilgst 12 minūtes.
PAR. Ar šādu trieciensastāvu nemaz nevar aizšaut pēc piena, un “Helloween” lieku reizi pierāda šīs tēzes patiesumu. Pat grūti pateikt, kurā brīdī kurš uzņemas vokāla līderfunkcijas, taču pa kājām visa trijotne viens otram pilnīgi noteikti nemaisās. Daži Rietumu mūzikas kritiķi sauc šo darbu pat par labāko “Helloween” vēsturē, citi aprobežojas ar albuma pielīdzināšanu abām “Keeper Of The Seven Keys” daļām, bet jebkurā gadījumā atsauksmes par to ir ļoti pozitīvas. Labākā dziesma? Varbūt “Fear Of The Fallen”, kurā uzdzīvo ģitāristi, varbūt intriģējošā “Best Time”, varbūt enerģiskā “Rise Without Chains”, varbūt ļoti pārliecinošā “Indestructible”, varbūt kāda cita.
PRET. Nekad nav gājis pie sirds pauermetāls un it īpaši “Helloween” izpildījumā - ne “Keeper Of The Seven Keys” laikos, ne tagad. Neviena atmiņā paliekoša gabala.