RECENZIJA: Eliots “Stulbais reps”
Kā nu nenoklausīties albumu ar tik skarbu nosaukumu un nepainteresēties par tā sagatavotāju?!
Eliotu var dēvēt par latvju hiphopa veterānu - viņš savulaik darbojies apvienībā “PKI” kopā ar tādiem repa “stāriem” kā Arturu Skuteli, Ansi Kolmani (jeb vienkārši ansi) un Edavārdiem, bet pašlaik aizvien aktīvi piedalās projektā "Singapūras satīns". Iepriekšējais Eliota izdevums bija miksteips "Stāvvieta", kas tika izdots tālajā 2010. gadā. Nu vairāk nekā desmit gadus ilgie solomākslinieka meklējumi ir rezultējušies ar 11 dziesmu izlasi. "Kāpēc “stulbais”? Laikā, kad es ar to sāku nodarboties, reps reti kuram likās “gudra” izvēle. Reperus neviens neuztvēra nopietni, un bieži vien tam bija pamatoti iemesli. Manuprāt, bez kārtīgas pašironijas devas nevar uztaisīt ne baudāmu mākslu, ne “prikolu”. Es cenšos taisīt abus vienlaicīgi," albuma saturu komentē Eliots.
Albuma ierakstā piedalījušies arī citi repa mākslinieki - Eliota grupas biedri no “Singapūras satīna” Jānis Krīvēns jeb Krivenchy un Kristaps Strūbergs jeb Sushi Takeout, vēl arī Xantikvariāts no nesen dzimušās repa supergrupas “Banda Banda”, kā arī divi Eliota ilggadējie biedri un ilgdzīvotāji repa gaitās Melikols un ansis. Pavadījumus dziesmām veidojuši tādi latviešu bītmeikeri kā NiklāvZ, Sushi Takeout, KayJay, Teacha, kā arī rolands če. Albuma galvenais producents ir rolands če, taču roku pie tā skanējuma vietām pielikuši arī Ansis Kolmanis un Sushi Takeout. “Stulbā repa” vizuālo identitāti un albuma vāciņu veidojusi māksliniece Terēze Strādniece.
PAR. Eliotam apbrīnojami labi uz mūzikas “klājas” teksti, līdz ar to šo albumu var klausīties kā asprātīgas lirikas krājumu hiphopa muzikālajā noformējumā. Noteikti gribētos izcelt kopā ar Krivenchy ierakstīto “Linkedin meiča”, kā arī dziesmas “Stabili ienākumi” (te daudzi atpazīs sevi) un “Kokaīns un avokado” (šeit arī teksts!), vēl arī tādus gabalus kā “Reklāmistu balle”, “Stulbais reps” un kopā ar Kristapu Strūbergu ierakstītā, melodiskā un lipīgā “Carguru”. Nu, bet “Labenieks” - kopā ar Melikolu, Xantikvariātu un ansi - tas ir pāri visam!
PRET. No muzikālā viedokļa albuma lielākais mīnuss ir tāds, ka neviens gabals tā īsti nespēj piesaistīt uzmanību: ja sāc to klausīties, tad - jā, ir interesanti, bet garāmejošu melomānu šis darbs diez vai spēs piespiest tajā iedziļināties. Un vēl - nav saprotams, kādā veidā saturiski tik elegantā garadarbā var iezagties tik stulbs gabals kā “Gumijas” (kopā ar Xantikvariātu)?!