RECENZIJA: Akvalande “Songs Of Akvalande”
Lai gan pašmāju jaunā grupa “Akvalande” izveidota tikai pirms pāris gadiem, tā jau atvēzējusies uz pilnmetrāžas albuma ar septiņām dziesmām angļu valodā izdošanu.
“Grupa savu nosaukumu smēlusies no izbijušā Mūkusalas ūdens atrakciju parka “Akvalande”, kas savulaik bija vieta, kur aizskalot ikdienas rūpes. Tā mūža nogalē bezrūpība acīmredzami valdīja ne tikai apmeklētāju vidū, tāpēc mēs vēlējāmies iemūžināt tās pretrunīgās sajūtas, kuras raisa mirstoša izklaides vieta. Tāpat kā ūdens plūda cauri ūdens atrakciju parkam, tā arī grupas pamats - divas ģitāras, basģitāra un bungas - plūst cauri septiņām albuma kompozīcijām, vai tas būtu straujākajās dziesmās kā pārgalvīgās trubās un viļņu baseinos, vai mierīgākajās - kā slinkajā upē un džakuzi. Kā tas stāstniekiem mēdz gadīties, arī mēs, rekonstruējot atmiņas, tās nedaudz piepušķojām, šoreiz gan bez špakteļa, bet ar vijolēm, flautām, saksofoniem, miskastēs atrastiem sintezatoriem, ventilācijas caurulēm un pa trepēm lejā mestiem krēsliem,” teikts grupas preses paziņojumā.
“Songs Of Akvalande” atspoguļo dinamiku “starp kluso un skaļo, līksmo un skumjo, silto un auksto, sauso un slapjo”. Albumu ierakstījis Lauris Stanke “Hodila Records” studijā Valmierā, atsevišķas skaņdarbu detaļas ierakstītas arī “Barona buduārā” Rīgā. “Songs Of Akvalande” miksējis Krišs Veismanis, bet māsterējis - Gatis Zaķis. Albuma un singlu noformējumam izmantotas Evas Poišas fotogrāfijas ar Martas Folkmanes grafisko dizainu.
PAR. Noklausoties šo albumu, sametās pat nedaudz kauns, ka par “Akvalandi” ir pirmā dzirdēšana - ļoti klausāms un noskaņām pārpilns darbs! Nelielās devās no visa kā, tomēr stilistiskais mugurkauls meklējams alternatīvās mūzikas un/vai indīpopa plauktiņā. Ieskatam var ieteikt pirmās trīs šajā garadarbā iekļautās kompozīcijas - “Scratch”, interlūdiju “Security” un mazliet psihedēlisko “Arson”. Kad “Akvalande” savam muzikālajam plūdumam mērenās devās pievieno saviem pamata instrumentiem kaut ko vēl, sanāk pavisam interesanti. Bonusa punkts par skaisto albuma vāciņu.
PRET. Šķiet, “Akvalandei” vajadzēja iesākt ar EP vai arī maķenīt uzgaidīt ar pilnā albuma laišanu tautās - visam šim pasākumam grupai acīmredzami nav pieticis spēka, enerģijas un, kas pats galvenais, ideju. Absolūti netop skaidra kompozīcijas “Melt” doma, kura ilgst teju 16 (!) minūšu garumā - kas tāds ar mūziķiem noticis Mūkusalas ūdens atrakciju parkā, ka pa to nācies vienveidīgi plunčāties tik ilgu laiku?! Iepazīties ar šo albumu der, tomēr paliekošu vietu tas mājas fonotēkā neieņems.