RECENZIJA: St.Vincent “Daddy’s Home”
Latvju mūzikas cienītājiem amerikānietes Enijas Erinas Klārkas jeb St. Vincent vārdam nevajadzētu būt svešam – šī intriģējošā un mūžam mainīgā māksliniece kāpa uz skatuves festivālā “Positivus ‘2015”, kad galvenie “hedlaineri” bija “Placebo”, “Kasabian” un Roberts Plānts, bet apskatnieks brauca skatīt vaigā Charlie XCX.
Savu karjeru nu jau 38 gadus vecā mūziķe sāka dīvaiņu apvienībā “The Polyphonic Spree”, bet jau kopš 2007. gada darbojas solofrontē, šajā laikā izdodot četrus EP un septiņus studijas albumus. Veiksmīgākais no tiem līdz šim bija iepriekšējais, 2017. gadā izdotais ripulis “Masseduction”, kas Amerikā tika Top 10, bet Apvienotajā Karalistē ielauzās sešiniekā. Izskatās, ka “Daddy’s Home” varētu būt vēl pieprasītāks, jo Britu salās tas aizsniedzās līdz ceturtajai vietai. Arī mūzikas kritiķu atsauksmēs mazāk par četrām zvaigznēm šīs plates vērtējumos nav redzēts. “Enija būtībā dara to pašu, ko Keita Buša pirms kādiem 40 gadiem, - transformē savus vērojumus un fantāzijas mūzikā, nedomājot par tādu formu kā dziesma, kas ietilpst kādā žanrā un kuras sastāvdaļas ir teksts, melodija, aranžējums, un kas pieslīpējas cita citai, lai izveidotos gana labs un lipīgs tirgus produkts,” savulaik rakstījis Uldis Rudaks. Tā ir. Šoreiz St. Vincent aizmuzicējusies līdz lauciņam, kuru raksturojot tiek piemēroti tādi termini kā softroks un psihedēliskais souls, bet vispār viņas vēlme esot bijusi uzburt ainas no 70. gadus vidus Ņujorkas bohēmas. Palīdzējis Klārkai šajā jomā pazīstamais producents Džeks Antonofs.
PAR. Nez kur izlasītais epitets “mūžam mainīgā” tiešām precīzi raksturo St. Vincent - pat viena albuma ietvaros viņa spēj mainīties līdz nepazīšanai. “Live In Dream” ar sapņaino noskaņu un Džimija Hendriksa laikmeta ģitāras skaņām un turpat līdzās “Pay Your Way In Pain”, kas atgādina kaut ko no Prinsa un/vai Deivida Bovija repertuāra - nu, kā gan tas viss var iet kopā?! Bet iet kopā ļoti labi. “The Melting Of The Sun” un “Down” ar savu psihedēlisko ievirzi un tajā pašā laikā gospeļu bekvokāls - arī interesanti. Viss te ir interesanti.
PRET. Dažbrīd St. Vincent tomēr aizeksperimentējas par daudz un par tālu. Bet varbūt arī ne. Tomēr albuma beigu daļā meklējamie gabali “My Baby Wants A Baby”, “…At The Holiday Party”, vēl kāds kaut kā neuzrunā.