Ilze Rijniece izdod dziesmu ar īpaši iekodētu ziņu kosmosam

Dziedātāja Ilze Rijniece savās sologaitās izdevusi jaunu singlu “Mans vārds”, ar kura palīdzību vēlas nodot klausītājiem pozitīvisma devu.

Ilze Rijniece ir mūziķe, dziedātāja, komponiste, vokālā pedagoģe, kas Latvijas Mūzikas akadēmijā absolvējusi mūzikas pedagoģiju. Līdz šim izdevusi tādas dziesmas kā “Dedziet gaišu uguntiņu” (2018), “Pavasaris” (2019), “Dvēselīte” (2020), “Sirds no jauna iedegsies” (2020) un “Horizonts” (2020), tomēr “Mans vārds” beidzot ir tas, kas no Ilzes ilgu laiku tika gaidīts - viegli atmiņā paliekoša melodija un spēcīgs vokāls, kas dziesmas prezentācijas brīdī pieskandināja LTV “Rīta Panorāmu” un visu Zaķusalas TV kompleksu piedevām.

Dziesmas “Mans vārds” mūzikas un teksta autore ir pati Ilze Rijniece. “Dziesma tapusi jau laiku atpakaļ, kad rakstīju mūziku izrādei "Brīnuma meita”. Dziesma ir par sapņiem, mērķiem, uz kuriem tiecamies. Daudz kas izdziedāts caur dabas elementiem, jo mīlu dabu un jūtu sevi vislabāk caur to,” stāsta Ilze. Šajā laikā, kad negativitāte bieži vien ņem virsroku, mūziķe vēlējusies izdot dziesmu ar milzīgu pozitīvisma devu atgādinot gan sev, gan citiem, ka viss ir iespējams - ja tev par kaut ko ir bail, ļoti labi, tātad rūp, tāpēc darām un nebeidzam sapņot! Ilze Rijniece: “Mans sapnis ir būt par pieprasītu mūziķi Latvijā un arī ārpus robežām, ja tā izdotos, tāpēc dziesmas vārdi "mans vārds ir tikko rakstīts, mans vārds ir tikko sākts” ir iekodēti ar dziļu ziņu kosmosam.”

Dziesmas video ideja nākusi no pašas mākslinieces, tāpēc video ir viegls un gaisīgs, jo “skaistums tomēr ir vienkāršībā”. Video tika uzburts kopā ar režisoru Ritvaru Bluku. “Mūsdienu pasaules un Covid-19 pandēmijas “bardakā” likās, ka nepieciešama pavisam gaiša un vienkārša sajūta, tāpēc saulriets, kurš mūs pilnība pārsteidza ar savu īpašo skaistumu, un es, savā elementā - ar prieku, enerģiju un platmali,” skaidro Ilze. “Pandēmija ir liels pārbaudījums mūziķiem, kā saka, izdzīvos ne gluži stiprākais, bet tas, kam visvairāk šī profesija rūp. Brīdī, kad ir iespēja dziedāt, muzicēt, komponēt, es attopos ievilkta kādā muzikālā kosmosā, kas ir tikai mans, un ko es dievinu. Šķiet, ka mūzika ir kā narkotika, kas nekad nelaiž vaļā. Un es turpināšu, lai vai kas!”