RECENZIJA: Fred again… “Actual Life”
Britu mūziķa, superproducenta Fred again… (īstajā vārdā Freds Džons Filips Gibsons) debijas albums ar nosaukumu “Actual Life (April 14 – December 17 2020)” radīja lielu interesi vēl krietni pirms tā parādīšanās veikalu plauktos un straumēšanas servisos – ko gan šis “pop”, “dance pop”, “hip hop” un “house” mākslinieks varētu parādīt?!
Popularitāti viņš izpelnījās ar kompozīciju “Marea (We’ve Lost Dancing)”, kurā dzirdams arī vokāls no The Blessed Madonna, bet papildu uzmanību Fred again... ieguva ar kritiķu atzīto miksteipu “Gang” un populāro dziesmu “Don’t Judge Me”. Tas viss ir padarījis Fred again... par vienu no pašiem apspriestākajiem jaunajiem britu mūziķiem, lai gan gadu skaita ziņā viņš nav nekāds jaunulis - 26 gadi. Debijas albuma tapšana esot sākusies ar frāzi, ko jaunais mūziķis izdzirdēja no kāda nejauša skatuves darbinieka Carlos pēc koncerta Atlantā: “Es vēlos, lai tu mani redzi, draugs! Mēs tiksim šim visam cauri!” “Un tā principā tapa dziesma, man atlika tikai pievienot akordus,” rokas noplāta Fred again... Šis albums ir sava veida dienasgrāmata, kurā Freds kā balss ierakstus piefiksējis 27 nelielus fragmentus jeb katras dienas momentus, papildinot tos ar ierakstiem no sociālajiem medijiem. “Debijas albums ir ieskats mūziķa pasaules skatījumā, vai drīzāk to, kā viņš dzird pasauli sev apkārt. Viņš nepieraksta pieredzes, viņš pārvērš pieredzes mūzikā,” tā izdevēji.
PAR. Skaidrs, ka šis producents zina, ko dara - albums ir noslīpēts līdz vissīkākajām niansēm. Ierindas klausītājam vislabāk laikam tomēr patiks jau iepriekš dzirdētā “Marea (We’ve Lost Dancing)”, kas šim albumam pievienota kā bonuss, taču te ir vēl vairākas interesantas kompozīcijas - “Dermot (“See Yourself In My Eyes)”, “Yasminah (See Your Face Again)”, “Julie (Deep Diving)”, “Marnie (Wish I Had U)”, varbūt vēl kāda.
PRET. Nē, nē, nē un vēlreiz nē - šo gan neapreibinātā paskatā nevar ne klausīties, ne saprast…
Sandris Vanzovičs