RECENZIJA: Ivo Fomins “Cilvēks”

 
©Publicitātes foto

6. maijā dienasgaismu beidzot ieraudzīja dziedātāja un dziesmu autora Ivo Fomina jaunākais studijas albums “Cilvēks” - ilgi lolots un Ivo mūzikas cienītāju ļoti gaidīts notikums.

Jāatgādina, ka mūziķa iepriekšējais albums “Nekas jau nebeidzas” nāca klajā 2015. gadā, un vairākas tajā iekļautās dziesmas kļuva par īstiem latviešu mūsdienu rokmūzikas hitiem. Jaunajā albumā iekļauts kopumā ducis dziesmu, no kurām tādas kā tituldziesma “Cilvēks”, “Lai jau deg”, “Vēlreiz un vēlreiz”, kā arī šī brīža aktuālais hits “Tu man esi viss”, kas divas nedēļas pēc kārtas plūca visvērtīgākās nedēļas dziesmas laurus “Muzikālās bankas” iknedēļas aptaujā, komentārus vairs neprasa. Albuma dziesmas producējis pats Ivo sadarbībā ar savu ilggadējo grupas ģitāristu Robertu Dinteru, bet vēl ierakstā piedalījušies arī Kristaps Eihvalds (bass) un Ēriks Hanzovskis (bungas). Visu dziesmu vārdu autors ir Guntars Račs, ar kuru Ivo sadarbojies arī iepriekšējo albumu tapšanā. “Ivo ir vērtība pats par sevi, viens no visstabilākajiem un vīrišķīgākajiem dziedātājiem Latvijā, pēdējos gados labi attīstījis arī savas prasmes kā dziesmu mūzikas autors. Domāju, tas viņiem tāds labs tandēms ar Robertu Dinteru, kurš ne tikai labi ģitāru spēlē, bet arī palīdz producēt visu jauno materiālu. Par ko ir jaunās dziesmas? Būsiet “pārsteigti” - par mīlestību pret saviem tuvajiem un pasauli, par nepadošanos un savu sapņu neatlaidīgu realizāciju,” tā dziesmu līdzautors Guntars Račs. Savukārt Ivo par savu darbu ir pārliecināts: “Ceru, ka mums būs izdevies jūs iepriecināt ar man raksturīgajām rokbalādēm un šo gadu laikā jau izskanējušām dziesmām. Paldies manam draugam un dziesmu vārdu autoram Guntaram, maniem grupas biedriem, grupas administratorei Ievai Bulai un kompliments CD dizaina autorei Montai Arnoldei! Es nemainos, es palieku pie tā, kas es esmu.”

PAR. Albums ir pārpilns potenciāliem radiohitiem kā vasaras terases cilvēkiem pēc atvēršanās - pat grūti nosaukt kādu dziesmu, kuru ar tīru sirdi nevarētu piedāvāt radiostaciju apritei. Bez minētajiem singliem derēs arī “Vienmēr”, “Diena vai nakts” un “Dienā, kad pārstās līt”, romantiskā “Neviens”, Mārtiņa Freimaņa repertuāru atgādinošā “Tālāk ir tuvāk” - ņem, kuru gribi, visām ir potenciāls! Savukārt no roķīgākā gala var ieteikt “Mēs esam viens” - nav gan gluži tik labs gabals kā “Lai jau deg”, bet, pārfrāzējot no krievu valodas, ar aliņu pavilks. Ivo komandas veiksmes formula ir elementāra: melodiska rokdziesma perfektajā Ivo izpildījumā ar roķīgu pavadījumu un vienkāršiem, visiem saprotamiem Rača tekstiem. Jā, varbūt primitīvi, taču - tas strādā!

PRET. Lielākais mīnuss, ka šo dziesmu uzbūve ir tik līdzīga, ka tajās var apmaldīties. “Tā, tā, tā, kura pēc kārtas albumā bija dziesma “Nekas jau nebeidzas”, ātrumā nevar atrast… Ā, tā bija iepriekšējā albumā?” - šādas un līdzīgas pārdomas rada viss ripulis. Otrs - nebeidzamā atkārtošanās tekstos. Piemēram, dziesmā “Vienmēr” šķiet, ka teksts visu laiku iet uz riņķi, bet, piekasīgi pārskaitot, izrādās, ka tik traki nemaz nav: vārdi “vienmēr / kāds par tevi celsies / vienmēr / kāds par tevi ies un cīnīsies / kāds, uz kuru vari paļauties” atkārtojas tikai četras reizes, bet pēc tam vēl astoņas reizes, līdz pat dziesmas izskaņai, viens pats vārdiņš “vienmēr”. Ja ņem vērā, ka iepriekšējā albumā iekļautajā dziesmā “Mans ceļš” Ivo pamanījās piedziedājumu nodziedāt pat astoņas reizes (!), tad šis tāds nieks vien ir… Cits jautājums, ka šis “nieks” atkārtojas vēl virknē gabalu.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!