Amerikāņu poppanka apvienība “The Offspring” pastāv jau vairāk nekā 35 gadus, savas karjeras laikā visā pasaulē pārdodot aptuveni 35 miljonus albumu kopiju.
Labākais viņu darbs neapšaubāmi bija 1994. gadā izdotais “Smash” ar tādiem superhitiem kā “Self Esteem” un “Come Out And Play” (šajā ripulī netrūka arī citu labu gabalu), vēl jāpiemin 1998. gadā dienasgaismu ieraudzījušais “Americana”. Arī kopumā “The Offspring”, šķiet, ne ar vienu albumu nav aizšāvuši totāli pēc piena. Iepriekšējais viņu studijas albums “Days Go By” tika izdots pirms tāliem deviņiem gadiem, bet šajā laikā noticis kaut kas grūti izprotams, jo darbu pie jaunā skaņu materiāla grupa sāka jau 2013. gadā (!). Ilgstošas koncerttūres, ierakstu kompānijas nomaiņa (pašlaik “The Offspring” nonākuši pie “Concord Records”), juridiskas problēmas, basģitārista aiziešana utt. - tas viss bremzēja radošo darbu.
Taču nu beidzot tas ir klāt - “Let The Bad Times Roll” pēc skaita ir desmitais studijas albums grupas karjerā. Šis ir pirmais albums ar jauno basistu Todu Morsu, kurš pirms pāris gadiem aizstāja oriģinālā sastāva mūziķi Gregu K. jeb Gregoriju Deividu Krīselu. Dīvainā kārtā kritiķi pret šo albumu izturējušies īpaši nežēlīgi - trīs zvaigznītes no “Kerrang!” vēl būtu pieņemami, taču kopējā “Metacritic” rangā redzamie 54 punkti no 100 gan ir kā ar sirpi pa vienu vietu. Neskatoties uz to, topos “The Offspring” ripa ieņem itin cienījamas pozīcijas (Apvienotajā Karalistē pat trešo) - ej nu saproti… Kopumā ducis skaņdarbu, tostarp 1997. gadā izdotā hita “Gone Away” versija klavierēm un balsij, kā arī “The Offspring” instrumentālie prātojumi par pazīstamo Edvarda Grīga “Kalnu karaļa alā” jeb “In The Hall Of The Mountain King” tēmu. Albumu producējis slavenais Bobs Roks, kurš strādājis ar “Metallica”, “Motley Crue”, “Bon Jovi”, “Aerosmith”, Deividu Lī Rotu, “The Cult”, Braienu Adamsu, Maiklu Bublē un citiem “stāriem”.
PAR. Lai nu kāds katrreiz “ofspringiem” sanāk albums, vismaz pāris gabali tajos vienmēr ir teicami. Šajā gadījumā tas pirmām kārtām sakāms par dziesmu “This Is Not Utopia”, kura noteikti nākotnē parādīsies grupas “the bestos”. Noteikti jāizceļ arī enerģiskās “The Opioid Diaries” un “Coming For You”, varbūt arī “Behind Your Walls”. Kopumā - “The Offspring” kā “The Offspring”, veci un apnicīgi viņi nav palikuši, faniem patiks.
PRET. Un tas ir viss, uz ko Dekstera Holenda vīri bijuši spējīgi septiņu astoņu gadu laikā?! Diez kas nav. Piemēram, tādus gabalus kā “Army Of One” vai “Breaking These Bones” Deksteram vajadzētu spēt sacerēt ar aizvērtām acīm un 10 minūšu laikā, jo gandrīz precīzi šādas pat dziesmas ir bijušas visos iepriekšējos “The Offspring” albumos… Kas domāts ar “We Never Have Sex Anymore” pūšamo instrumentu aranžijās, tā arī netop skaidrs, tāpat kā tas, kamdēļ jaunajā platē vajadzēja iekļaut “Gone Away” un “In The Hall Of The Mountain King”, kas totāli izsit ārā no albuma klausīšanās ritma, kā arī saskalda tā viengabalainumu. Un tad vēl tāds gabals kā “Hassan Chop”… Draugi, nav labi…
