RECENZIJA: Salna "Krampus nakts"
Ja kādreiz pašmāju (un ne tikai) smagmūzikas grupām bija tendence nodēvēties angliski un kādos mistiskos vārdos, tad šajos laikos modē nāk arī dzimtajā mēlē lokāmi nosaukumi, ja vien tie skan pietiekami skarbi.
“Darrva” (ar diviem “r”!), “Grunts” - kāda vaina?! Arī “Salna”. Šis ir viena cilvēka “black/pagan metal” projekts, līdz ar to gan balss, gan visi instrumenti, gan mūzika, gan teksti, gan pat albuma noformējums ir viena cilvēka pārziņā, un šo cilvēku sauc Lūsis. Viņš savu muzikālo darbību sācis 2014. gadā ar “ambient” un “dark folk” projektu “Dūmaka”, bet 2018. gadā radās “Salna”. “Krampus nakts” ir viņa debijas albums, kas digitāli realizēts 2020. gadā, bet nupat apgāda “Metalkalve” aizgādā piedzīvojis izdošanu CD formātā un iegādājams vietnē metalkalve.com. “Albuma koncepcijas pamatā ir Alpu reģiona folkloras personāžs Krampus, kurš 5. decembra naktī nāk baidīt un sodīt nepaklausīgus bērnus, pretstatā Svētajam Nikolajam, kurš sarūpējis dāvaniņas rātnajiem bērniem. Lūsis šo teiksmu interpretējis gana baisi, kā tieši - klausieties!” vilina izdevēji. Jāpiebilst, ka kopš “Krampus nakts” izdošanas digitālajā formātā Salna alias Lūsis ražojis jaunus albumus kā aptracis: 2020. gada marta beigās izdots albums “Pavasarim”, 2020. gada jūnijā - “Baltā vilka gaudās: sirmais mežs”, bet 2021. gada marta vidū - “Nāvē”. Šie albumi gan pieejami tikai digitāli.
PAR. Kopumā septiņas dziesmas plus viens instrumentālais gabals. Stilistiski - kaut kas no 90. gadu pirmās puses “Bathory”, kaut kas no “Immortal”, kaut kas no citiem blekmetāla milžiem, bet pārsteidzošākais, ka Lūša tekstus var bez lielas piepūles arī saprast (CD gan ir pievienoti arī teksti)! Blekmetālam tā nudien nav ierasta parādība. Dziesmas ir skarbas, “drūmmetālīgas” un nelaimi vēstošas, vokāls - no absolūti tīra (stāstveidā) līdz standartizēti blekmetāliskam, katrs instruments ir savā vietā, katrs ģitāras rifs un bungu šķīvju sitiens - pamatots. Ieteicamākie gabali ir “Mostas sens zvērs” un “Nenojauš ļaudis vēl”, taču vispār “Krampus nakts” jāklausās kā konceptuāls darbs, proti, no sākuma līdz beigām. Jāatzīst, ka latvju smagajā mūzikā un it īpaši “black/pagan” sen nekas tik labs nav dzirdēts.
PRET. Savus ierakstus Lūsis neafišē, sociālajos tīklos nereklamē, pēc koncertēšanas acīmredzami netīko, nekādiem vērtējumiem neiesniedz - kam tad viņš muzicē un ierakstās?! Sev? Šī pārspīlētā “underground” pieeja tracina…