Katrīna Gupalo ar dziesmu grib palīdzēt cīnīties pret depresiju

 
©Sandra Garanca

Dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo publicējusi dziesmu “Agonija” un tās videoklipu. Ar to sniegto vēstījumu mūziķe sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” aicina pievērst uzmanību šobrīd acīmredzamajām sabiedrības garīgās veselības problēmām.

Dziesma “Agonija” stāsta par mīlestības pēdējo elpu - par pēdējo brīdi pirms neizbēgamas šķiršanās. “Tas ir salda rūgtuma piesātināts mirklis pret rīta pusi, kad balle gandrīz jau ir galā un visi izklīduši. Kad tik ļoti gribas gulēt, bet bail aizmigt, jo no rīta jau viss būs citādāk, tāpēc ar pēdējiem spēkiem izmisīgi centies turēties pie realitātes, kurai vairs nav nākotnes,” skaidro izdevēji. Pati dziesma savās noskaņās ir teju psihedēliska, bet klips - drūms un sliktu iznākumu vēstošs, absolūti neraksturīgs dzīvespriecīgajai un smaidīgajai Katrīnai. “Dziesmu sarakstīju pirms diviem gadiem, kad pati ilgstoši biju stipri depresīvā stāvoklī. Tas bija laiks, kad uz savas ādas sajutu nežēlīgu un nesaudzīgu kritiku, kuru nespēju izfiltrēt un uztvēru ļoti tieši un sāpīgi. Toreiz īsti neredzēju nekādu gaismu tuneļa galā un vienīgais, kas mani izrāva no dziļi depresīvā stāvokļa, bija aktīvas koncertdarbības atsākšana un mūzikas radīšana. Tikai pēc kāda laika, atskatoties uz savām domām un sajūtām, varēju uztvert to viegli - kā normālu posmu radošā izaugsmē. Bet, ja es nebūtu pēc rakstura cīnītāja, iespējams, ka viss varēja beigties arī citādāk. Šī situācija lika man atcerēties manas vecmāmiņas vecmāmiņu Sofiju, kura sapņoja kļūt par mediķi, bet, kad vīrs viņai to aizliedza, Sofija savas mājas bēniņos pakārās,” savā pieredzē dalās Katrīna Gupalo.

“Agonijas” videoklipa režisors Jānis Škapars dziesmu atklājis no šī brīža skatpunkta, kad tumšas, nomācošas domas un sajūtas ir pārpildījušas pandēmijas laika realitāti. “Veidojot video, vēlējos parādīt daudzslāņainu un neviennozīmīgu indivīda ceļojumu domu un sapņu pasaulē. Tumšākā vieta reizēm ir paša prāts un zemapziņa. Aizverot acis, mēs nonākam tumsā, savās domās un fantāzijās - nereti tas spēj uz brīdi mierināt un paslēpt realitāti, bet reizēm ievelk tik dziļi, ka ļoti grūti izrauties. Ar šo videoklipu gribam uzsvērt, ka pašnāvība nav risinājums un ka sarežģījumi, kas uz to vedina, var atrisināties,” tā režisors.

Videoklipa radošā komanda ar tā palīdzību “vēlas pievērst uzmanību pandēmijas ēnā nodzīvotā gada radītajām acīmredzamajām sabiedrības garīgās veselības problēmām, kas skar ikvienu no mums”: jau ilgstoši ir ierobežotas klātienes saskarsmes iespējas; krasi nojauktas robežas starp darba, mājas un skolas vidi; nav arī pieejami līdz šim ierastie resursi, ar kuru palīdzību risināt ikdienas rūpes, kā arī gūt prieku un enerģiju. “Mēs aicinām ikvienu - sievietes, vīriešus, bērnus un pusaudžus - neslēpties un nekautrēties no tā, ka ir nonākuši lielākās vai mazākās grūtībās, un meklēt palīdzību pirms situācija ir samilzusi. Šādos brīžos ļoti nozīmīga var būt atklāta saruna ar kādu draugu, tuvinieku vai zvans uz krīzes atbalsta tālruni. Aicinām arī biežāk sazināties ar saviem mīļajiem, lai uzzinātu, kā viņiem klājas, jo šāds zvans var sniegt ne tikai prieku, bet arī vajadzīgo atbalstu,” mudina Katrīna Gupalo.

Videoklipa radošā komanda un krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” rosina ikvienu, izmantojot tēmturi #paliksimnomodā, sociālajos tīklos “Facebook” un “Instagram” dalīties ar saviem pieredzes stāstiem par piedzīvoto pandēmijas laikā - par grūtībām un izaicinājumiem, ar ko ir bijis jāsaskaras, kā arī veidiem, kā izdevies pārvarēt sarežģītas situācijas vai nomācošas domas. Savas emocijas var izteikt arī dziesmā, zīmējumā, dzejolī vai citā radošā veidā. Pieredzes stāsti tiks apkopoti un publicēti “Katrina Gupalo Music” un biedrības “Skalbes” kontos “Facebook”.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!