RECENZIJA: Suzi Quatro "The Devil In Me"
Amerikāņu roka lēdija Sūzija Kvatro, īstajā vārdā Sjūzena Keja Kvatro, pērn atzīmēja savu 70 (!) gadu jubileju, taču joprojām ir gatava jauniem studijas (ne)darbiem.
Lūk, viņas pēc skaita 18. studijas albums, kas seko pirms diviem gadiem izdotajam “No Control”. Sūzijas karjera iesākās 60. gadu vidū, bet viņas ziedu laiks bija 70. gadi, taču savu fanu bāzi viņa joprojām ir saglabājusi - arī pie mums. Latvijā šī dziedātāja/basģitāriste ir uzstājusies vairākkārt, turklāt visdažādākajās vietās un visdažādākajos pasākumos. Pašķirstot arhīvus, pirmie ieraksti par Sūzijas Kvatro viesošanos Latvijā parādās 1999. gadā, kad viņu teju kā karalieni uzņēma festivāla “Liepājas Dzintars” galvenās viesmākslinieces statusā. Vēl - 2007. gadā Sūzija uzstājusies sev tik neraksturīgā pasākumā kā Ķīpsalas hallē notiekošajā Diskonaktī, 2014. gadā manīta Kuldīgas “LiveFest”, 2019. gadā iespēlējusi Jūrmalas kūrorta sezonas uzsākšanos (kopā ar pašmāju grupām “Bermudu divstūris” un “Pērkons”!) utt., u.t.jpr.
Ja par “The Devil In Me”, to Sūzija, tāpat kā “No Control”, ierakstījusi kopā ar savu dēlu Ričardu Taki. “Sākot no 2020. gada pavasara, tika atcelts vairāk nekā simts manu koncertu. Ričardam tas pats, arī viņam vajadzēja būt tūrē kopā ar savu grupu. Tāpēc es viņam teicu: “Mums maksimāli jāizmanto brīvais laiks, jāstrādā pie jauna materiāla un nav jākautrējas iedvesmoties no tā, kas pašlaik notiek pasaulē.” Es zināju, ka mēs ar Ričardu esam lieliska radošā komanda. Beigu galā “No Control” taču kļuva par lielu veiksmi un bija mums īpašs albums! Lai arī es nekad neticētu, ka mēs varam to pārspēt, visi, kas dzirdējuši “The Devil In Me” un strādājuši ar mums pie iepriekšējā albuma, apgalvo, ka šis disks ir vēl spēcīgāks,” tā Sūzija Kvatro.
PAR. Tā maukt 70 gados - cepuri nost! Albuma tituldziesma un tai sekojošā “Hey Queenie” ir gluži labi rokgabali, un tas nav teikts tikai aiz cieņas pret mūziķes iespaidīgo CV. Arī par dziesmām “Betty Who?” un “You Can’t Dream In” var likt atzīmi “ieskaitīts”, kādā blūza klubiņā labi iederētos “Isolation Blues”, taču vēl labākas ir enerģiskās “I Sold My Soul Today” un “Motor City Riders”. Augstā līmenī ir taustiņi, savu artavu intereses radīšanai piedod pūšamie instrumenti, protams, neiztikt arī bez ģitārām utt. Sūzijas balsī nemana nogurumu - mēs par viņu vēl dzirdēsim, turklāt dzirdēsim saistībā ar jauniem darbiem.
PRET. Kas tās par šausmām albuma vidusdaļā - piecu minūšu garumā iestieptais lēnais gabals “My Heart And Soul” un gospeļiem bagātinātais “Get Outta Jail”? Un albumā ir vēl pārītis līdzīgu gabalu. Ar tādiem pat diskonaktī un festivālā Mazpisānos nebūtu nekas meklējams.