Apburošā amerikāņu dziedātāja Lanu del Reja (īstajā vārdā Elizabete Vūlridža Grānta) latvju klausītājus “piejaucēja” jau pirms teju astoņiem gadiem, ja precīzāk 2013. gada jūnijā, kad viņa uzstājās „Arēnā Rīgā”.
Kopš tiem laikiem Lanas darbiem arī pie mums seko līdzi ar pastiprinātu interesi, ko varēja nojaust arī pēc reakcijas sociālajos tīklos, kur jau dziedātājas septītā studijas albuma iznākšanas dienā bija pausta mūsējo reakcija par tajā dzirdamo skaņu materiālu. Jāatgādina, ka šī drīmpopa dziedātāja plašākai auditorijai atzīmējās jau ar 2010. gadā izdoto debijas albumu un tā hitu „Video Games”, bet vēl lielāku atsaucību iemantoja viņas otrais albums „Born To Die” (2012) ar tādiem hitiem kā „Blue Jeans”, „Born To Die”, „Summertime Sadness” un „National Anthem”. Pats veiksmīgākais Lanas del Rejas albums gan līdz šim bijis “Lust For Life” (2017) ar tā tituldziesmu, kas ierakstīta kopā ar aplam veiksmīgo The Weeknd, - tas sabija topu pirmajās vietās abpus Atlantijas okeānam. Apskatniekam gluži labi patika arī pirms diviem gadiem izdotais, “Grammy” balvai nominētais albums “Norman Fucking Rockwell!”, bet nu kārta nākamajam garadarbam. Tas tapis sadarbībā ar Džeku Antonoffu, turklāt “gandrīz dzīvajā”. Starp 11 skaņdarbiem ir arī Joni Mitchell 70. gados izdotās dziesmas “For Free” kaverversija, kas ierakstīta kopā ar Zella Day un Weyes Blood. Stils - “americana”, folks un pat kantrī, ievīstīts rāma popa sedziņā.
PAR. Jau pirmie jaunā albuma singli, pagājušā gada nogalē izdotie lieliskie “Chemitrails Over The Country Club” un it īpaši “Let Me Love You Like A Woman” apliecināja, ka ar šo albumu būs nopietni jārēķinās. Piecas zvaigznes no “NME” un daudziem citiem izdevumiem, 85 punkti no 100 “Metacritic” rangā - tā arī ir, jārēķinās! Smalks un niansēti izjusts albums, iespējams, pats personiskākais Lanas del Rejas karjerā. Bez jau pieminētajām dziesmām apskatnieks noteikti gribētu izcelt “Dark But Just A Game”, kā arī īpatnējo “White Dress”, kurā Lana dzied tā, it kā viņai aizkristu balss - falsetā. Jāklausās teksti, tie ir teju autobiogrāfiski, turklāt dziesmas savā saturā it kā rīko dialogu viena ar otru.
PRET. Praktiski vienīgajā Rietumu izdevumos atrastajā negatīvajā atsauksmē par “Chemitrails Over The Country Club” tās autors izsaka sašutumu par Lanas del Rejas pausto, ka viņas mūzika maina pasauli - pēc viņa domām, neko tādu šis darbs gan nav spējīgs paveikt. Tas tiesa, nekas tik ģeniāls šajā albumā tiešām nav atrodams.
