RECENZIJA: Melvins "Working With God"
1983. gadā Vašingtonas apkaimē izveidotā grupa “Melvins” tiek pieskaitīta pie vieniem no “grunge” pionieriem, tāpat viņiem tiek piedēvēta teju pirmatklājēju ceļa brišana tādā sarežģītā mūzikas žanrā kā “sludge metal”.
Lai gan šī grupa uz ierakstu izdošanu nekad nav bijusi skubināma - tās diskogrāfijā ir 21 studijas albums (pēc citiem datiem 24), 7 koncertnieki, 8 labāko dziesmu izlases, 6 EP un 47 singli -, milzīgu panākumu tai nav bijis. Dīvainā kārtā šie vīri spējuši saglabāt arī grupas pamatkodolu, kas visus šos gadus bijis vokālists un ģitārists Bazs Osborns un bundzinieks, otrais vokāls, dažkārt arī basģitārists Deils Krovers. Pašlaik gan “Melvins” mūzikā no grandža nav ne smakas, grupa spēlē “stoner rock”, pankroku vai pat hārdkoru, taču visprecīzākais salīdzinājums lasīts kādā krievu interneta portālā, kur teikts, ka ““Melvins” spēlē visu, ko vien var izdabūt ārā no ģitāras, basa un bungām”. Jaunais albums ir spilgts tam piemērs, jo nav pat jēgas censties raksturot šo te visu, kas atgādina kaut ko starp “Sex Pistols” un “Mastodon”, iesākas ar kompozīciju “I F**k Around”, pa vidu piedāvā dziesmas “1F**k You” un “F**k You” (laikam tiem, kuriem ar pirmo reizi nepieleca…), bet to noslēdz ar murgaini psihedēlisko “Goodnight Sweet Heart”.
PAR. Pārsteidzoši uzmundrinošs darbs - nekaunīgs, huligānisks un enerģisks roks ar skarbām ģitārām, elegantu ritma sekciju un mazliet patizlu vokālu. Tā kā vienotas muzikāli sižetiskās līnijas šim albumam nav, nākas vien lasīt ārā no tā atsevišķas veiksmīgās dziesmas, bet tādu te nav mazums: kārtīgs “stoner rock” “Negative No No”; kā ar pātagu slānošais un ātrais “hard & heavy” “Bouncing Rick”; “traktorīgais” 70. gadu roks “Brian, The Horse - Face Goon”; zibinošais un augstā tempā ieturētais “Boy Mike”; smagnējais “Hund” u.c. 13 skaņdarbi, 37 minūtes - apnikt viņi nepagūst. Nudien nebija gaidīts, ka šie veterāni būs tik labi.
PRET. Nedaudz kaitina, ka brīžiem “Melvins” cenšas būt smieklīgi (ar visiem saviem “fakgabaliem”), bet tas nu gan viņiem diez ko nepadodas. Protams, ir arī dažas kaitinošas (“Hot Fish”) vai grūti izprotamas dziesmas, bet tas piederas pie lietas - visu nevar gribēt.
