RECENZIJA: Bez PVN "Bezgaleibys"
Akurāt “Jezupa dienā” (Jāzepos), 19. martā, savu jaunāko studijas albumu “Bezgaleibys” prezentēja latgaliešu poproka grupa “Bez PVN”, kuras vārdam nevienam nevajadzētu būt svešam kaut vai pēc tā, ka tās līderi ir darbīgie brāļi Rasimi – Kristaps (vokāls, ģitāra, bandžo) un Guntis (ģitāra, vokāls, akordeons).
Tā izveidota jau 2003. gadā, bet par oficiālo dzimšanas dienu tiek uzskatīts 27. decembris, kad notika pirmais oficiālais koncerts vietējā Kārsavas Tautas namā. Lai gan “Bez PVN” savā rosībā muzicējuši bez pārtraukuma, piedaloties virknē festivālu, konkursu, aptauju utt., uz studijā iešanu viņi gan diez ko čakli nav bijuši: līdz šim izdoti tikai divi albumi - "Pyrms vuorda..." (2006) un "Reits" (2013). Kā sava jaunākā albuma prezentācijā (tas notika “YouTube” tiešraidē) jokoja paši mūziķi, viņu izdoto albumu skaits nu svārstoties kaut kur starp divām citām latgaliešu grupām - “Dabasu Durovys” un “Green Novice”. Starp citu, arī stilistiski “Bez PVN” skanējums meklējams kaut kur starp abām šīm grupām. Lielus panākumus latgaliešu valodā dziedošie “Bez PVN” nav guvuši, tomēr sešas reizes saņēmuši sava reģiona nozīmīgāko atzinības velti - latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”, pusi no tām gūstot ar savu lielāko hitu “Screen”.
Albuma prezentācija bija sarūpēta aktiera Kristapa Rasima humorīgajam vērienam atbilstoša - viņa priekšā rēgojās “CNN”, “BBC News” un “National Geographic” mikrofoni, vīri atbildēja uz jautājumiem, kā arī atrādīja nelielu un kvalitātes ziņā diezgan neskatāmu videofilmiņu par albuma tapšanas gaitu, ko kāds skatītājs asprātīgi nodēvēja par “prjam “Brainstorma” dokumentalka”. Kā stāstīja Kristaps, skaņu materiāls šim albumam sākts darināts praktiski uzreiz pēc albuma “Reits” iznākšanas, tātad pirms septiņiem gadiem, tomēr tas tikai tagad nonācis digitālajos plauktos (mazliet vēlāk CD iznāks arī fiziskā formātā). Arī izdošana bijusi plānota jau pirms pāris gadiem, taču - tā sanācis. Kopumā albumā ir ducis kompozīciju.
PAR. Viegli un neuzbāzīgi, patīkams un galvas sāpes neradošs albums. Ir arī kāda pērle - “Bez PVN” skanējumam mazliet neraksturīgā dziesma “Stuovi”, kurā ieskanas arī repa motīvi (piepalīdz “Latgalīšu Reps”). Tai ir interesants un sociāli ass teksts, un šis gabals liek uzreiz saausīties un pievērsties “Spotify” skanošajam darbam ar pastiprinātu interesi. Ar plus zīmi jāatzīmē arī albumu ievadošā roķīgā dziesma “Apveļc!”, skaista ir liriskā “Atlaid porodus”, arī “Eņgeli sviļpoj”. Kipa bandžo un DaGunchi akordeons grupai piedod savdabīgu rokrakstu.
PRET. Šajās dziesmās liela nozīme ir tekstam, taču ierindas “čiulim” poprokā ietērptu latgaliešu valodu nav nemaz tik viegli saprast. Protams, tas ir subjektīvi, taču tas, ka albumā ir pārāk maz atmiņā paliekošu dziesmu, turklāt pat tās nav tādas, kuras gribētos klausīties vēl un vēl, un kuras varētu līdz bezgalībai skanēt radiostacijās, gan ir objektīvi vērtējams fakts.