RECENZIJA: Varang Nord "Pārķiuņa Uomurs"

Daugavpiliešu vikingmetāla grupa “Varang Nord” vairākās lietās bijuši pirmrindnieki – tā ir pirmā grupa no Latvijas, kas uzvarējusi Vācijā notiekošā prestižā metālfestivāla “Wacken Open Air” grupu konkursā (2019); tā ir pirmā (un vienīgā) metālmūzikas grupa, kurai tikusi dota iespēja iesākt “Muzikālās bankas” noslēguma ceremonijas šovu (2019, ar dziesmu „Stuojīs”); tā ir laikam vienīgā metālmūzikas apvienība, kuras sastāvā ir akordeoniste (Jeļena Kaļniša) utt. “Pārķiuņa Uomurs” šīs grupas karjerā skaitās ceturtais studijas garadarbs – pēc “Fire Of The North” (2014), “Master Of The Forest (2015) un “Call Of Battle” (2017).

Skaitās, jo “Varang Nord” oficiālais dibināšanas gads ir 2014., taču pirms tam šīs blices kodols spēlēja ar nosaukumu “Balaguri” (2004 - 2009) un pat izdeva divus albumus krievu valodā. Starp citu, “Pārķiuņa Uomurs” ir latgaliski, un ar dziesmu “Svietņeica” grupa pat nupat tika nominēta latgaliešu kultūras balvai “Boņuks”. “Varang Nord” galvenais dzinēj- un virzītājspēks ir vokālists/ ģitārists Maksims Popovs, vēl sastāvā ir ekscentriskais basists Danila Lopuha, bungu vīrs Aigars Zeiza, vēl viens sitamo instrumentu meistars Vjačeslavs Janens un jau minētā harizmātiskā akordeoniste Jeļena. Grupa savās dziesmās apdzied senās cīņas, varenas kaujas un karotājus - ziemeļniekus, kā arī nebēdnīgus Ziemeļu tautu svētkus pie nebeidzamiem alus kausiem. Kopumā jaunajā albumā ir 11 skaņdarbi, tostarp jau minētās “Stoujīs” un Ļenas dziedātā “Svietņeica”, kā arī “Troļļs”, kas ievērojama ar to, ka tajā basu piepalīdzējis iespēlēt Sergejs Karševs jeb Serhio (“Neglected Fields”).

PAR. Varens albums - tieši šādas sajūtas atstāj tā noklausīšanās. Skarbas ģitāras, pamatīgas bungas un akordeons bonusā, folkmetālisks skanējums un dažādi to papildinoši efekti, pareizā tematika - viss, kā nākas. Albuma lielākā pērle neapšaubāmi ir monumentālā “Svietņeica”, joprojām nav apnikusi arī „Stuojīs” (acu priekšā uzreiz ataust tās “dzīvais” izpildījums), uz sadziedāšanās svētkiem aicina “Cīņis Gors”, tāpat jāatzīmē smagnējā “Uperiešona”. Vēl - amizantā “Syt pa Seji”, kuras laikā “metālisti” savos festivālos droši vien varētu mesties jestrās un visnotaļ smieklīgās dejās, kā arī debešķīgi skarbā metālpolka “Troļļs” (apskatnieka favorītdziesma) ar akordeona solo, asi blekmetāliskiem ģitārmotīviem un tikpat cienījamu bungu ritmu. Rezumējot: nav, protams, “Skyforger”, taču vienalga ļoti jaudīgs folkmetāla albums. Četrarpus zvaigznes no piecām.

PRET. Lai gan “Varang Nord” dzied latgaliski, no visa albumā iekļautā skaņu materiāla bez piespiešanās (un arī ar to) var saprast tikai kliedzienu “aiziet!” dziesmas “Dzeļža Ryuda” iesākumā un kaut ko par naidniekiem un karaļiem dziesmā “Uperiešona” - tikpat labi Popovs varētu dziedāt svahili valodā ar liverpūliešu izloksni... Tas neattiecas uz Ļenas dziedājumu, taču viņa pie mikrofona diemžēl tiek pārāk reti. Nav arī saprotams, kam “Varang Nord” šo albumu ir adresējuši - šeit viņi līdz tā reklamēšanai no saviem Daugavpils augstumiem nenolaižas, toties jūsmo par atsauksmēm no Nīderlandes un citām valstīm. Jocīgi, bet tā jau ir viņu darīšana.