RECENZIJA: DZ "DZ"
Pašmāju postroka apvienība “DZ” sava debijas albuma nosaukuma izvēlē, šķiet, nav ilgi mocījusies – ja jau “DZ”, tātad “DZ”!
Pirmoreiz šī apvienība palika prātā ar tās asprātīgo pieteikumu iesildītāju lomai grupas “Židrūns” rudenī notikušajā koncertā uz AB dambī noenkurotā “Noasa”: “”DZ” ir eksperimentāla roka grupa no Rīgas, kas pamatā spēlē instrumentālu mūziku. “DZ” mērķis ir radīt interesantu mūziku. “DZ” ir bd dž dž bd dž dž dž bd dž dž dž dž bd dž dž dž dž dž 2x tad blā blā blā blā blā blā tad puftūtištū x43 bd dž dž bd dž dž dž bd dž dž dž dž bd dž dž dž dž dž 2x jsjanalapshdbdn VĪĪ bū dz dz bū dz dz dz bū dz dz dz dz bū dz dz dz dz dz un blā blā blā blā blā BĒĒ BĒ bĒ blā blā blā.” Nu, kā gan nesāksi interesēties par grupu, kuras stilistiskā ievirze un karjeras virzība tiek noformulēta ar tik izteiksmīgiem līdzekļiem?! Ja nopietnāk, tad “DZ” ir Staņislavs Kuļikovs, Aleksandrs Aleksandrovs, Adrians Grīns, Kārlis Heimrāts un Katrīne Sabīne Kalniņa, kuri manīti arī tādās brigādēs kā "Nē", "Martas asinis", "Nikto", "Chomsky Chess Club", “Les Attitudes Spectrales” un citās. "Grupas mūzikā raksturīgās atmosfērīgās un eksperimentālās instrumentu un ritma līnijas ļauj klausītājam katram individuāli interpretēt un pieredzēt tās skanējumu ar katru klausīšanās reizi," rakstīts grupas "Bandcamp" lapā, kur arī klausāms albums.
Albumu ierakstījis un miksējis Staņislavs Kuļikovs un Ģirts Laumanis ("Hodila Records"), kopumā deviņi skaņdarbi.
PAR. Eksperimentālās mūzikas cienītājiem noteikti patiks. Par to, ka šis būs kaut kas varen eksperimentāls, apjausma nāk jau ieraugot albuma ievadošās dziesmas nosaukumu - “Beigas”. Protams, tās nebūt nav beigas, jo šim simpātiskajam gabalam seko aizrautīgā kompozīcija “Dzinējs”, tālāk seko “Plūdi” (tuvākās asociācijas rodas ar grupas “Martas asinis” daiļradi) un citi labi darbi. Kad dziesmā “Izsmērējas” iedziedas Juris Simanovičs, top skaidrs, ka nu būs jāseko līdzi arī tekstam, jo viņam tie vienmēr bijuši vērtīgi. Un tomēr labākais gabals šķiet albuma beigās pieslēptais “Laikmets” - kārtīgs, īsts postroks tā labākajās tradīcijās. Dažnedažādi izmantotie instrumenti, dažnedažādi kompozīciju strukturēšanas paņēmieni, dažnedažādi muzikālie stili. Ir interesanti.
PRET. No šāda latvju neatkarīgās mūzikas “dream team” tomēr tika gaidīts kaut kas vairāk, šajā jomā mums ir arī interesantākas grupas. Noklausoties šo albumu, nerodas pārliecība, ka paši “DZ” mūziķi zina, ko īsti vēlas spēlēt un teikt klausītājiem - instrumentāli vai ar balsi, latviski vai krieviski (dziesmā “Golova” iedziedas Aleksandrs Aleksandrovs), postroks, eksperimentālais roks vai indī - viss vienā maisā, bez redzama koncepta. Nu jā, bet “DZ” jau minēja, ka viņu “mērķis ir radīt interesantu mūziku”, tātad šo vienotās līnijas trūkumu ir grēks pārmest.