RECENZIJA: Kārlis Lācis "Ziedonis. Lācis. Vīrieši"

Komponists Kārlis Lācis pandēmijas laikā kļuvis darbīgs kā kafijas dzirnaviņas – klausītāju prātos vēl nav kārtīgi “nosēdies” viņa februārī izdotais albums “Lācis. Aija. Divatā” (ar Aiju Vītoliņu), kad digitālajos straumēšanas servisos jau meklējams jauns viņa darbs ar mazliet līdzīgu nosaukumu.

Lai klausītāju prātos juceklis būtu vēl lielāks, jāatgādina, ka pirms astoņiem gadiem izdots Lāča albums, kurš saucās “Ziedonis. Lācis. Sieviete”. Toreiz ierakstā piedalījās teātru aktrises un dziedātājas Rēzija Kalniņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Dārta Daneviča, Dita Lūriņa, Inese Kučinska, Agnese Jēkabsone, Aija Andrejeva, Aija Vītoliņa un Jolanta Strikaite, bet šoreiz, kā jau to viegli noprast, galvenajās lomās iejutušies vīri - aktieru un dziedātāju cunfti pārstāv Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Intars Busulis, Jānis Šipkēvics un Jānis Aišpurs. No instrumentālistiem pie šī darba strādājuši Jānis Stafeckis (kontrabass), Artūrs Noviks (akordeons), Gints Pabērzs (pūšamie instrumenti), Kaspars Grigalis un Ainis Zavackis (sitamie instrumenti), Kaspars Zemītis (ģitāra) un pats Kārlis Lācis pie taustiņiem. Pie miksa darbojies Jānis Aišpurs no "The Sound Poets Studio".

Albumā iekļautas 14 dziesmas, kuras rakstītas speciāli katram izpildītājam. Kārlis Lācis "Ziedoņa vīriešiem" licis runāt atklāti, vienlaikus saglabājot sajūtu, ka tas viss varētu būt arī blefs (piemēram, grūti nopietni uztvert Intaru Busuli, kurš ļoti nopietnā dziesmā “Pamelo vēl” savā “busuliskajā” izteiksmē dzied “kurmji alās sten no laimes…”). "Tie, kas ir strādājuši ar ap-no-uz Ziedoni, ir ieviesuši tādu jēdzienu kā "Ziedoņa faktors". To apmēram var izstāstīt tā, ka tu kaut ko komponē, ņemies, bet beigās tas nostājas kaut kā nedaudz savādāk, bet labāk. Tas tad arī ir tas brīnums, ka, pieskaroties Ziedoņa darbiem, viņš tos piekārto pa savam, pat jau aizsaulē esot," prāto Kārlis. Viņam šajos astoņos gados neesot bijis pat domas strādāt pie "Ziedonis. Lācis. Vīrieši", bet novembrī šāda ideja pēkšņi uzradusies. "Visus uzrunātos mūziķus, dziedātājus, aktierus, videomāksliniekus, menedžmenta meitenes, ideja uzreiz aizrāva, un tā izveidojās tāds mīlestības projekts, kas mūs visus apvieno kopīgā mīlestībā pret mūsu darbu, un, pats galvenais, savstarpējs prieks par kopā būšanu un kopā darbošanos. Tas nebūtu iespējams bez šī galvenā “Ziedoņa faktora”, tas ir veids, kā mēs kopā virzāmies un gūstam baudu no procesa," uzsver Kārlis Lācis.

PAR. 14 skaistas melodijas 14 skaistos izpildījumos. Lielāko pārsteigumu Lācis sagādājis, sakomponējot Andrim Keišam blūzīgo dziesmu “Es šonakt pamodos pustrijos” - sanācis pats stilīgākais albuma gabals! Akadēmiski eleganta ir kopdziesma “Es skaitīju, līdz nonācu pie viena”, pat ļoti izdevies gabals ir trauksmainais “Kad uz Tevi es eju” (Artūrs Skrastiņš), kā arī vieglā un gaisīgā “Atteikties, atteikties” (Jānis Šipkēvics). Pilnīgi noteikti gribētos atzīmēt pārsteidzošo Jāni Aišpuru dziesmā “Tādas bij’ zīmes”, arī Kasparu Znotiņu draiskajā “Es vairs nevaru viens pats”. Protams, arī Intars Busulis ir visaugstākajā līmenī - patīkamākā no viņa izpildītajām dziesmām šķiet “Kad Tu jau meitai bizes pīsi”. Starp citu, Intars pielicis pie ieraksta arī savu jaunāko (ceturto) atvasi, vēl trīs gadus nesasniegušo Jāni, kurš dzirdams kaut ko iečivinām dziesmas “Pamelo vēl” ievadā.

PRET. Klausoties “Lāča un Ziedoņa vīriešus”, pārņem duālas sajūtas - viss ir tik skaisti, ka… vairs neliekas skaisti. Pa punktiem. Kārlis Lācis savā mūzikā ir teju saaudzis ar Busuļa dziedāšanas manieri un Pabērza pūšamajiem, tāpēc, kad Lāča dziesmas izpilda kāds cits, liekas, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kas ne tā. Ieskanoties Pabērza pūšamajiem, savukārt viss sāk ost pēc “tavas rīta kafijas”, kas, protams, ir subjektīvi. Katram izpildītājam dziesma rakstīta speciāli, bet līdz ar to albums tieši tā arī izklausās - pēc vairāku noskaņās un stilistikā atsevišķu dziesmu kopā salikuma. Turklāt, piemēram, abi Jāņi - Šipkēvics un Aišpurs - pamanās abās sev uzticētajās dziesmās izklausīties pilnīgi atšķirīgi, dodot papildu kontrastainību. Savukārt ar aktieriem ir tā, ka viņi var dziedāt pilnīgi jebkā, vienalga izklausīsies pēc… aktieriem (piemēram, Andris Keišs dziesmā “Es tevi pazīstu jau izsenis”). Rezumējot - it kā absolūti nav, kur un kam piesieties, un tomēr šis albums pilnīgi noteikti nebūs apskatnieka iecienītāko sarakstā.