RECENZIJA: Kings Of Leon "When You See Yourself"

Kādreiz “U2”, tad “Radiohead” un “Coldplay”, tagad “Arcade Fire” un “Kings Of Leon” – šāda varētu būt rokmūzikas gardēžu vidējā ēdienkarte pēdējos gados.

Nu, varbūt nedaudz (vai daudz) pārspīlējot... “Kings Of Leon” pēc skaita astotais studijas albums (iepriekšējais bija 2016. gadā izdotais “We Are Like Love Songs” jeb "Walls") pilnīgi noteikti ir viens no šā gada pirmā ceturkšņa pašiem gaidītākajiem ierakstiem, par kuru nu savās slejās šķēpus varēs lauzt visi mūzikas izdevumi. Lai gan - ko nu tur daudz lauzt - pēdējās četras grupas plates “Only By The Night” (2008), “Come Around Sundown” (2010), “Mechanical Bull” (2013) un “Walls” (2016) bijušas praktiski visu valstu Top3, un nav pamata bažām, ka vietu topa trijniekā varētu neatrast arī “When You See Yourself”. Tiesa, pirmās atsauksmes par “Kings Of Leon” jaunāko garadarbu gan ir tikai “kopumā labvēlīgas” - “NME” devuši četras zvaigznes, kas priekš šīs amerikāņu rokgrupas ir “tikai četras”, bet kopējā “Metacritic” rangā tam ir pieticīgie 72 punkti no 100.

Par "Kings Of Leon". Grupas rašanās datējama ar 1999. gadu, tās sastāvā trīs brāļi un brālēns - visi uzvārdā Folovili. Brāļu tēvs - mācītājs kopā ar ģimeni ceļojis pa ASV dienvidiem, sludinādams Tā Kunga gribu un pie viena likdams dēliem klausīties 70. gadu roku. Te nu mēs redzam rezultātu: savas pastāvēšanas laikā grupa ieguvusi četras “Grammy” balvas - par dziesmām “Sex On Fire” un “Use Somebody” no grupas līdz šim veiksmīgākā albuma “Only By The Night” un par pašu albumu arī, protams. Šobrīd tas šķiet pat neticami, taču 2014. gada 25. jūnijā grupa uzstājās Mežaparka Lielajā estrādē.

PAR. Šoreiz labākais laikam būtu citēt prestižo izdevumu “Rolling Stone”: “Grupas astotais albums ir gudrs arēnu roks”, kurš “lec un planē ar viļņojošiem ģitāras akordiem, kas stiepjas pāri netīrākajiem rifiem, kādus šī grupa ir ierakstījusi kopš viņu skanējuma pirmajos divos albumos”, un “šis ieraksts spēs jūs pārsteigt.” Nu, vai tad nav tāpat, kā visu laiku lasīts par “Coldplay”?! Stilistiski “When You See Yourself” gan dažbrīd pat atgādina kaut ko no “Pearl Jam”, piemēram, tādi gabali kā ar ģitārskaņu niansēm pārbagātais “The Bandit” un ritmiskais “Time In Disguise”, kā arī šī albuma viennozīmīgi labākā dziesma “Golden Restless Age”. Uz CD atskaņotāja - rāms un relaksējošs rokmūzikas darbs, bet stadionos tas nudien droši vien skanētu kā jumtu noraujošs roks.

PRET. Diez kādu sajūsmas vētru šis darbs neizraisa. Atskaitot iepriekš jau minētās dziesmas, pārējie gabali atstāj visnotaļ vienaldzīgu. Taču tas nav nekas jauns un pārsteidzošs - līdzīgas emocijas apskatniekam parasti raisījuši arī jau piesauktie “Radiohead” un “Coldplay”. Gadās.