RECENZIJA: Alice Cooper "Detroit Stories"

Slavenais šokrokeris Eliss Kūpers savu pēc skaita 21. studijas albumu veltījis dzimtajai pilsētai Detroitai un tajā 60. – 70. gados dzimušajam “Detroit rock” (lai kas tas arī nebūtu).

Iepriekšējais albums “Paranormal” tika izdots pirms četriem gadiem, bet šāds temps jaunu garadarbu klajā laišanai 73 (jā, tieši tā - 73!) gadus vecam vīram nav nemaz tik peļams. Šoreiz studijas mūziķu rindās milzu zvaigznes nemana. Iepriekšējā albuma ierakstā piedalījās pat “Deep Purple” ilggadējais dalībnieks Rodžers Glovers, bārdainis Billijs Gibonss no “ZZ Top” un Lerijs Malens no “U2”, arī šoreiz vienā dziesmā pie bungām pablēņojies Malens, arī pārējie ir cienījami vīri, tomēr mazāk zināmi - acīs krīt vienīgi ģitāristi Tomijs Henriksens (savulaik spēlējis gan “Warlock”, gan “Hollywood Vampires”, gan citur), Marks Fārners (“Grand Funk Railroad”) un Veins Krāmers (“MC5”). Producenta krēslā atkal sēdies Bobs Ezrins, kurš pie viena arī pielicis savu meistarīgo taustiņnieka roku kopīgajai lietai. Šoreiz vairāk slavenu vārdu ir manāms dziesmu sarakstā, jo Kūpers tiešām mēģinājis pārstāstīt Detroitas roka vēsturi, laikam tāpēc iekļāvis albumā vairāku pazīstamu grupu hitu kaverversijas. Tā, piemēram, te manāmi tādi gabali kā “Rock & Roll” (Lū Rīda “The Velvet Underground” kavers), “Sister Anne” (slavenie “MC5”), “Our Love Will Change The World” (detroitiešu “power pop” grupa “Outrageous Cherry”) un “East Side Story” (Bobs Segers & “The Last Heard”).

PAR. Pirmais iespaids par Elisa Kūpera jauno darbu ir graujoši negatīvs, taču pēc vairākām “Detroit Stories” noklausīšanās reizēm ar to jau var sākt sarast, bet pēc tam pat izdodas atrast vairākus ļoti labus gabalus. Piemēram, enerģiskā un zibenīgi ātrā hārdroka dziesma “Go Man Go”, žiperīgā “Hail Mary”, panciskais “detroitnieks” “I Hate You” un mazliet kaut ko no “Trash” (1989) vai “Hey Stoopid” (1991) iekļautā skaņu materiāla atgādinošā “Hanging On By A Thread - Don’t Give Up”, kas apskatnieka vērtējumā ir šī ripuļa Nr.1. Vēl jāuzteic ģitāristu darbs, kas ir teicams praktiski visa albuma garumā.

PRET. Kad gadsimta sākumā Eliss Kūpers izdeva šokējoši smagos albumus “Brutal Planet” (2000) un “Dragontown” (2001), jau šķita, ka šim rokerim ir atgriezusies otrā vai piektā jaunība, taču šī gadsimta turpinājumā izdotās plates bijušas krietni vājākas, un “Paranormal” jau lika pamatīgi vilties. Kas to būtu domājis, ka ir iespējams izdot kaut ko vēl štruntīgāku, tomēr Elisam Kūperam tas ir izdevies! Lielākā bēda, ka viņš mēģinājis uzburt 60. gadu ainas ar 21. gadsimta tehnoloģiskajām iespējām, taču jāšaubās, vai kādam no to vai šo laiku mūzikas cienītājiem sasniegtais rezultāts liksies optimāls. Ja pašas draņķīgākās un vecišķākās dziesmas (“Our Love Will Change The World”, “$1000 High Heel Shoes”, vēl pāris) no albuma izravētu, tad varbūt arī nebūtu tik traki, taču - ir tā, kā ir. Nav jābrīnās, ka “Metal Hammer” un “Rolling Stone” šim ripulim devuši tikai trīsarpus zvaigznes, turklāt arī tās, šķiet, aiz žēlastības. Pelnītas būtu divas balles.