RECENZIJA: The Dead Daisies "Holy Ground"

Rokgrupa “The Dead Daisies” ir veidota pēc biznesa principiem, proti, kādam gribas spēlēt un darīt to vislabāko kompānijā, tāpēc šis kāds vienkārši savai grupai piepērk mūziķus – gluži kā Romāns Abramovičs savam futbola klubam “Chelsea”.

Pie mums līdzīgi darbojas skandalozi slavenais Luī Fontēns, savukārt “The Dead Daisies” gadījumā šis “kāds” ir austrāliešu biznesmenis, aviators un arī labs ģitārists Deivids Lovijs. Pie viņa grupā spēlējusi virkne slavenību, tostarp Džons Korabī (“Motley Crue”), Marks Mendoza (“Thin Lizzy”, “Whitesnake”), Dīns Kastronovo (“Journey”), Dizijs Rīds (“Guns’N Roses”), Džons Tempesta (“Exodus”, “Testament”), Deimons Džonsons (“Thin Lizzy”, Alice Cooper), Ričards Fortuss (“Guns’ N Roses”), Braiens Tihijs (“Whitesnake”, Billy Idol, Ozzy Osbourne) un daudzi, daudzi citi.

Līdz šim “The Dead Daisies” bija laiduši klajā četrus ļoti pieņemamus studijas albumus un nupat izdots arī piektais, kurš turklāt ticis UK Top 100, bet Vācijā aizmaršējis līdz pat sestajai pozīcijai. Jaunā albuma iespēlēšanai Lovijs novācis gandrīz pilnīgi jaunu blici - ierindā palicis vien ģitārists Dags Aldričs (“Whitesnake”), bet klāt nākuši vokālists un basģitārists Glens Hjūzs no “Deep Purple”, kā arī bundzinieks Tomijs Klufetoss, kurš spēlē Ozija Osborna grupā un braukā “Black Sabbath” tūrēs. Neko sev sastāviņš, vai ne?!

PAR. Ļoti jaudīgs un kvalitatīvs “hard & heavy” - skan kā vecajos, labajos laikos. Protams, individuālās meistarības ziņā albums ir dievīgs -jau Liepājā ar pāris koncertiem pabijušais Marks Mendoza bija spēcīgs basģitārists, taču Hjūzs no viņa īpaši neatpaliek. Savukārt Aldričs - tas ir ģitārlielmeistars! No albumā iekļautā skaņu materiāla ieteicamākie gabali ir “Come Alive”, “My Fate”, “Saving Grace” un “Chosed And Justified” (tas pamatīgi atgādina “Whitesnake” 80. gadu pirmās puses darbus), bet apskatnieks pirmajā vietā tomēr liktu eleganto “Unspoken”.

PRET. Noklausoties šo albumu, šķiet, ka Glens Hjūzs atvilināts uz šo projektu ar solījumu, ka viņš tajā būs pirmais pilots, spēlēs pirmo vijoli u.tml. - šim vīram dota pārāk liela vaļa, lai gan kā vokālists viņš… Nav Deivids Kaverdeils, teiksim tā. Bet pats sliktākais - albumā trūkst viena tāda “wow!” skaņdarba, lai mājas fonotēkā roka arī citreiz stieptos tieši pēc “Holy Ground”, nevis pēc kāda no jau par klasiku kļuvušajiem “hard & heavy” darbiem.