RECENZIJA: Catalepsia "Live At Hodila Records"

 
©Publicitātes foto

Pagājušais gads pašmāju metālmūzikā iesākās un noslēdzās grupas “Catalepsia” zīmē: pirmajos mēnešos viņi vēl paguva uzspēlēt dažos sava albuma “Inheritance” prezentācijas pasākumos (neticēsiet, bet klātienē!), savukārt decembrī viņi bija pirmie un pagaidām laikam arī vienīgie, kuri smagās mūzikas cilvēkiem atrādīja kovidlaiku koncertu perspektīvāko formātu, proti, uzstāšanās atrādīšanu “online” interneta režīmā.

Pats ieraksts tika veikts jau vasarā, bet klausītājiem atrādīts 2020. gada 11. decembrī. “Doma par “dzīvās” uzstāšanās uzņemšanu man bija jau sen. Man pašam vienmēr ir paticis skatīties, kā grupas uzstājas “dzīvajā”, slēgtās telpās. Tā ir intīmāka vide un atmosfēra nekā koncertos. Nolēmām veikt video filmēšanu un “dzīvā” albuma ierakstu, jo likās, ka tā būs laba ideja, kā reklamēt iznākušo albumu "Inheritance". Ieraksts tika filmēts jūlijā un montēts vēlāk, meistaram [Jānim] Krivānam pieejamā laikā,” stāsta grupas līderis Ervīns Francs.

Datoru ekrānos un telefonos decembrī skatāmais “Catalepsia” koncerts tiešām bija kā mierinājuma plāksteris uz Covid-19 radīto traumu brūcēm, jo tobrīd jau bija skaidrs, ka klātienē tik drīz “dzīvos” koncertus neredzēt. Laba mūzika, klausītāju “čatiņš” ekrāna malā utt. - tas lika kaut uz mirkli aizmirsties un pasapņot par klātbūtnes efektu šāda veida pasākumos. Turklāt sēdēšana pie ekrāniem nebija ilga, kādas 40 minūtes. Studijas uzstāšanās video "Live At Hodila Records" joprojām skatāms grupas “YouTube” kanālā, bet koncertalbuma formātā - arī “Bandcamp” profilā. Jāatgādina, ka “Catalepsia” debijas albums “World Of Cliche” izdots 2015. gadā, taču plašāku atpazīstamību vokālista/ģitārista Ervīna Franca komanda ieguva konkursā “Supernova ‘2016”, kur ar dziesmu “Damnation” sensacionāli izkaroja otro vietu, par nieka tiesu piekāpjoties vien Justa “Heartbeat”.

PAR. Elegantais iesākums ar “Becoming”, turpinājums ar “Incarnation”, “Down I Fall” un “Sārtā rītausma”, bet pašās beigās albuma “Inheritance” labākais gabals “Possession” kā ķirsītis uz tortes - skaisti! Protams, labāk šo visu vienreiz redzēt (un dzirdēt) nekā simts reizes tikai dzirdēt, tomēr labāk tā, nekā vispār nekā.

PRET. Kā koncertalbums šis darbs nekvalificējas - tam nav koncertiem piemītošās noskaņas, kurā ietilpst komunikācija ar publiku, alu un citas dziras sabaudījušos elementu sajūsmas auri un tamlīdzīgas ekstras. Līdz ar to šis ir tikai piecu studijā uzspēlētu dziesmu apkopojums. Protams, diskogrāfijā to var ierakstīt, bet no intereses radīšanas viedokļa tam ir tāda pat jēga kā skeletona stafetei.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!