Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta Mikrofons” par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā svinīgā un emocionālā pasākumā, 16. martā, saņems bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”, kas šogad svin savu 50 gadu darbības jubileju.
"Studijas uzdevums būtu nevis dot prieku citiem, bet gan ar dziesmu bagātināt bērna dvēseli tā, lai mūzika no cilvēka neatkāptos visu dzīvi,” ar šādu nolūku 1971. gadā kordiriģente un dziedāšanas skolotāja Irēne Veinberga Rīgas Skolotāju namā izveidoja bērnu vokālo studiju „Knīpas un Knauķi”. 50 gadu darbības laikā dziedātprasmi šeit apguvuši vairāki tūkstoši bērnu, nodziedāti simtiem koncertu Latvijā un ārvalstīs, ieskaņoti un izdoti vairāk nekā 30 dziesmu albumu, gūti panākumi konkursos.
Vokālās studijas „Knīpas un Knauķi” tapšana esot bijusi gandrīz nejauša: pošoties koncertam Kijevā, toreizējā bērnu deju kolektīva vadītāja Baiba Šteina lūdza Irēni Veinbergu dažu deju pavadījumam dejotājiem iemācīt pāris dziesmu. Pēc koncerta diriģentei bijis žēl šķirties no mazajiem dziedātājiem. No sīkā kodoliņa izauga studija, kurā pēc dažiem gadiem dziedāja jau vairāk nekā simts dalībnieku - dažādu vecumu bērni. Ar laiku grupiņas ieguva personificētus apzīmējumus. Kad „Knīpas un Knauķi” paaugās, tika izveidota skolēnu grupa „Pīlēni”, bet lielākās meitenes dziedāja ansamblī „Urdaviņa”, kas plūca laurus skolēnu jaunrades konkursā „Ko tu proti?” Tā kā mazo dziedātgribētāju bija daudz, tika izveidota grupiņa „Zirņa bērni”, kas vēl tikai mācījās noturēt balstiņu. Čaklākie pēc gada vai diviem iekļuva pamatsastāvā „Knīpas un Knauķi”. Tieši viņi devās uz ierakstu studiju, lai, sākot ar 1974. gadu, papildinātu latviešu bērnu mūzikas diskogrāfiju. Par ansambļa sabiedrotajiem kļuva latviešu komponisti Valters Kaminskis, Arvīds Žilinskis, Ģederts Ramans un citi. 1978. gadā iznāca pirmā mazo dziedātāju skaņuplate. 1979. gadā dziesmu ciklu „Ceļa dziesma sienāzītim” mazajiem dziedoņiem sacerēja Zigismunds Lorencs, tas izdots skaņuplatē un pārtapa koncertfilmā. 80. gados „Knīpu un Knauķu” koncertos skanēja Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Jāņa Porieša, Edvīna Zālīša, Selgas Mences, Mārtiņa Brauna, Silvijas Silavas un citu autoru dziesmas. 1983. gadā ciklu „Kas tur ir - ārā?” bērniem veltīja Uldis Stabulnieks, bet 1987. gadā mūziku izrādei „Momo” dāvāja arī komponists Zigmars Liepiņš.
90. gados studijas vadību uzņēmās Edīte Putniņa un Vita Siliņa, kas pati arī komponēja. Izveidojās cieša sadarbība ar skaņradi Jāni Lūsēnu, tapa cikls „Savādā pasaule”, kā arī muzikāls uzvedums ar Jura Kulakova mūziku „Ieklausies”. 21. gadsimtā „Knīpas un Knauķi” turpināja iestudēt aizraujošas muzikālās izrādes, mūzikliem „Zemes dziesmas” un „Īkstīte” sekoja Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālā teātra (RīBēJa MuTe) dibināšana 2005. gadā. VEF kultūras pilī bērnu vokālās studijas audzēkņi pārtapa aktieros skatītāju iemīļotajos uzvedumos „Kraukšķītis”, „Puteklīša un Puteklītes Ziemassvētki”, „Reiz bija”, “Klase”, „Pifa piedzīvojumi”, “Kazlēni un vilks”, tā bija sadarbība ar skaņražiem Niku Matvejevu, Jāni Ķirsi un citiem. Jauniestudētās dziesmas „Knīpas un Knauķi” ieskaņoja un izdeva albumos, kuri nominēti un arī iekļuvuši labāko pieciniekā “Zelta mikrofona” balvām. Pašlaik ansambļa diskogrāfiju veido vairāk nekā 30 ierakstu albumu, viņu ieraksti raidīti radio, rādīti TV.
„Knīpas un Knauķi” uzstājušies neskaitāmos koncertos gan Latvijā, gan ārzemēs, ar izciliem rezultātiem startējuši vokālās mūzikas konkursos „Balss pavēlnieks”, „Zelta balss”, „Lai skan!”, „Balsis” un citos, kā arī festivālā „Bildes”. 2014. gadā Vīnē starptautiskajā Franča Šūberta koru konkursā iegūts Zelta diploms, 2018. gadā Pekinā Ķīnas 14. starptautiskajā koru festivālā no 270 dalībniekiem iegūta „Top 10” kvalifikācija. „Knīpas un Knauķi” iekļāvušies lielajā Dziesmu svētku procesā un kopā ar labākajiem bērnu vokālajiem ansambļiem kopš 2008. gada piedalījušies īpašajos svētku koncertos. Kopš 2008. gada saliedētā komandā ar mazajiem un jaunajiem dziedātājiem 13 grupiņās strādā Edīte Putniņa, Jonita Štoma un Sanita Sējāne.