RECENZIJA: Korpiklaani "Jylha"

Kas latviešiem ir “Skyforger” un igauņiem – “Metsatoll”, tas somiem ir “Korpiklaani”. Somu folkmetālisti izdevuši jau 11 studijas albumus  – iepriekšējais bija pirms trīs gadiem klajā laistais “Kulkija”.

Kopš tiem laikiem vienīgās pārmaiņas grupas sastāvā skar bundzinieku līniju - Mati Johansona vietu ieņēmis Samuli Mikonens. Klausītāji tajā gan diez vien pamanīs atšķirību, jo pārējie “meža ļaudis” ar vokālistu un ģitāristu Jonni Jervelā (viņš vienīgais ir grupā no pašiem tās pirmsākumiem 2003. gadā) priekšgalā ir ierindā. Jāatgādina, ka šī grupa savu popularitāti kaldinājusi, savā mūzikā bez smagajam rokam ierastajām ģitārām, basu un bungām izmantojot arī akordeonu un vijoli, kā arī citus folkmūzikai raksturīgus instrumentus. Bet to mūsu mūzikas cienītājiem jau vajadzētu zināt, jo “Korpiklaani” ir vairākas reizes ar koncertiem viesojušies arī Latvijā. Jaunais albums no tekstu viedokļa turpina savu ceļojumu pa folklorizētām pasakām, mītiem un leģendām, kā arī dabas tēmām un senajiem svētkiem, bet muzikāli… ““Jylha” - tas nav vienkārši smagā metāla albums, iespējams, tas ir pats stilistiski mainīgākais pilnformāta albums mūsu vēsturē,” prāto Jervelā. “Piemēram, dažās mūsu dziesmās vērojama enerģiska pankroka ietekme, taču dažviet dzirdami pat viegli regeja ritmi, kā, piemēram, pirmajā singlā “Levaluhta”.” Kopumā 13 kompozīcijas stundas garumā.

PAR. “Korpiklaani” savās labākajās tradīcijās. Folkmetāliskās “Niemi”, “Verikoira”, “Huolettomat”, “Pohja” - asas ģitāras, bungu “kardāniņš”, tautas instrumenti, kārtīgs “meža veča” vokāls - viss, kā vajag, un tas nekas, ka somu valodā. Toties, piemēram, “Tuuleton” un “Sanaton Maa” ritmos jau izmantots demokrātiskāks piegājiens - tā teikt, lai visām ausīm labi. Simpātisks albums.

PRET. “Metalhammer” somu jaunajam albumam iedevuši pieticīgās trīsarpus zvaigznītes, un šādu attieksmi var saprast. Piemēram, Jervelā pieminētie regeja ritmi dziesmā “Levaluhta” vairāk gan izklausās pēc “umpapā” šlāgerīša smagajā mērcē - mazliet pie tās piestrādājot, ar to droši varētu startēt kādā Lahti zaļumballē. Tāpat ar pāris gabaliem, kas velk uz kādu Somijas “Latvijas Radio 2”. Šķiet, pārāk daudz vaļas dots arī akordeonam - nedrīkstētu to padarīt par teju dominējošo instrumentu, marš, kursos pie mūsu pašu “Varang Nord”!