Riebīgā Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ norvēģu “pagan folk” (var teikt arī norvēģu tradicionālās mūzikas) grupas “Wardruna” jaunākais albums “Kvitravn” (tulkojumā – baltais krauklis) oficiāli klajā nāca tikai 22. janvārī, lai gan bijis sagatavots jau pagājušajā gadā. Taču tā straujais lēciens Vācijas albumu topa otrajā vietā, apliecina, ka grupas fani bijuši gana pacietīgi gaidītāji.
Norvēģu grupa atpazīstamību ieguvusi savdabīgo, autentisko un neparasto skatuves šovu dēļ. Ņemot vērā globālo pandēmiju un joprojām neskaidrās “dzīvās” uzstāšanos iespējas, “Wardruna” aicina attālināti pievienoties jaunā albuma atklāšanas virtuālajam koncertam “First Flight Of The White Raven”, kuram radīta arī īpaša vizualizācija. Šis koncerts plānots 26. martā, pēc Latvijas laika to sāks raidīt pulksten 22, taču noskatīšanās būs pieejama vēl divas dienas pēc tam. Aptuvenu pusotras stundas laikā izskanēs vairākas jaunā albuma “Kvitravn” kompozīcijas, kā arī pazīstamākie hiti. Apskatnieks nesen uzmeta aci līdzīgam jauna albuma atklāšanas koncertam - savu veikumu prezentēja holandiešu apvienība “Asphyx”: jāsaka, ka tas sniedz gana labas emocijas arī neklātienē. Sliktā ziņa: ja “Asphyx” pasākums bija par brīvu, tad uz “Wardruna” koncertu jāpērk biļetes viņu “šopā”. Turpat ir pieejama arī suvenīrprodukcija.
Nav šaubu, ka “Kvitravn” ir ļoti nozīmīgs pakāpiens grupas daiļradē, jo pēc senajām rūnām veltītās “Runaljod“ albumu triloģijas un akustiskās programmas “Skald” iezīmē pagriezienu, kas paver plašākus apvāršņus. Saglabājot sev raksturīgo unikalitāti, “Wardruna” attīstījuši skanējumu un ar 11 dziesmu starpniecību stāsta par ziemeļu dabas burvību, dzīvniekiem - totēmiem, izskaidro konkrētu mītu nozīmi, salīdzina dažādas ziemeļu tautu garīgās koncepcijas, saikni starp viedumu un dziesmām. "Citēt un kopēt pagātni nav grūti, taču izprast un mūsdienu laikmetam nozīmīgā veidā integrēt senās domas, rīkus un metodes ir patiesi izaicinoši, un paliek galvenais mūsu darba mērķis,” saka “Wardruna” līderis Einars Selviks. “Kaut arī albumā ir manis paša totēmiskā izpildītāja vārda variants, šajā kontekstā tam ir maz sakara ar mani, bet tas drīzāk attiecas uz svēto balto dzīvnieku simboliku un leģendām, kas sastopamas ziemeļvalstīs un citās kultūrās visā pasaulē. Šīs augsti vērtētās spokainās radības - krauklis, čūska, lācis, alnis, ziemeļbriedis, zilonis vai lauva - animistiskās tradīcijās tiek uzskatītas par pravietiskiem, dievišķiem vēstnešiem un aizbildņiem, kas pārstāv atjaunošanos, tīrību un tiltu starp pasaulēm."
PAR. Neskatoties uz folkmūzikai maksimāli pietuvināto skanējumu, šos norvēģus par savējiem uzskata arī smagās mūzikas piekritēji. Piemēram, prestižais izdevums “Metal Hammer” bijis tik sajūsmināts, ka “baltajam krauklim” iedevis pat četrarpus zvaigznes no piecām (!), uzverot, ka ““Wardruna” savā piektajā albumā sasniedz jaunus augstumus.” Tā arī ir. Pamatīgas pārdomas rosinošs un iespaidīgs darbs, kura pilnvērtīgākai izpratnei tiešām vajadzētu redzēt “dzīvo” uzstāšanos vai vismaz satura vizualizāciju.
PRET. Emocionāli un saturiski smagnējs materiāls vairāk nekā stundas garumā - nav viegli izturēt līdz tā beigām. Saprotot norvēģu valodu, droši vien uz šo “Wardruna” darbu varētu paraudzīties ar pavisam citām acīm, bet tā… Interesanti, taču klausīties kaut ko tādu ikdienā negribētos.