RECENZIJA: Shame "Drunk Tank Pink"
Londoniešu alternatīvā un indī roka brigāde “Shame” sacēla lielu troksni jau ar savu debijas albumu – 2018. gadā izdoto “Songs Of Praise”, kas “UK Indie” topā tika atzīmēts kā Nr.5. Saprotams, ka kaut vai šī iemesla dēļ jaunais “Shame” ieraksts tika gaidīts ar lielu interesi, un tas nav licis vilties, par ko liecina Apvienotās Karalistes “lielajā” topā sasniegtā astotā pozīcija (debijas ripulis bija 32.) un goda pjedestāla pati pakāje indī albumu kategorijā.
Stilistiski gan jaunais albums pieskaitīts postpankam, taču par to vēl varētu pastrīdēties - te ir arī “garage”, indīroka un vēl šā un tā elementi. Pie “Drunk Tank Pink” mūziķi sāka strādāt jau 2020. gada janvārī, taču visas kovidriebeklības uzlika savu zīmogu arī šim darbam. Atsauksmes - piecas zvaigznes no “NME”, bet no pārējiem lielākoties četras. Par šādu kritiķu labvēlīgu attieksmi tūkstošiem un tūkstošiem grupu tajā pat Lielbritānijā varētu tikai sapņot. Kopumā 11 kompozīcijas, domātas labas rokmūzikas piekritējiem.
PAR. Daudzsološi bija jau abi pirmie “Drunk Tank Pink” singli - “garāžnieciski panciskais” “Alphabet” un dauzonīga Mika Džegera & “The Rolling Stones” cienīgais “Water In The Well”, taču izrādās, ka albumā ir vēl virkne labu gabalu. Piemēram, “Snow Day” vai “Great Dog”. Nepieradināts, apbružāts, ar pareizo attieksmi, garšu un “fīlingu” iespēlēts rokmūzikas darbs. Izskatās, ka Apvienotajā Karalistē šobrīd modē ienāk ļoti interesanta rokmūzika, varbūt tā viņiem izpaužas prieki par izkļūšanu no Eiropas Savienības?
PRET. Kaut kas īsti neaizķeras. Laikam tāpēc, ka trūkst tāda viena patiesa “wow!” gabala, kas pavilktu sev līdzi visus pārējos. Ir labi, bet varēja labāk.