RECENZIJA: Grandson "Death Of An Optimist"

Arī Grandson jeb Džordans Edvards Bendžamins ir no “Spotify” piedāvājumiem – šis 27 gadus vecais puisis līdz šim nebija dzirdēts.

Viņa stilistiskajam novērtējumam līdzās tiek iezīmēts vesels bars dažādu ieviržu, sākot no alternatīvā roka un reproka līdz pat “trap” un “EDM”. Pagājušā gada nogalē izdotais “Death Of An Optimist” ir Grandson debijas albums, iepriekš viņš atzīmējies ar pieciem EP un virkni singlu, tostarp Boba Mārlija (“War”), “Rage Against The Machine” (“Maria”) un “Linkin Park” (“One Step Closer”) kaveriem. Par savu debijas albumu intervijā “NME” Grandson izteicies, ka tas esot pašreizējās situācijas un nākotnes perspektīvu kritisks izvērtējums - to var uzskatīt gan par oriģinālstāstu, gan par nekrologu daudzu cerībām. “Kerrang!” šo darbu atzīmējis ar četrām zvaigznēm, turklāt nevarētu teikt, ka tas izskatītos pēc avansa. Kopumā ducis kompozīciju 38 minūtēs.

PAR. Šī albuma pērle ir “In Over My Head” - kaut kas tik labs nav dzirdēts kopš Eagle-Eye Cherry slavenā hita “Save Tonight” (grūti pateikt, kāpēc pirmās asociācijas radās tieši ar to) laikiem. Nr.2 - kā singls izvirzītais “Dirty”, lai gan uz šo godu droši varētu pretendēt arī “Riptide”. Bet te ir arī citi ļoti labi gabali, piemēram, “Identity” un “Left Behind”, kas izceļas ar ģitārrifiem “Queens Of The Stone Age” stilā. Nebūtu pārsteigums, ja Grandson mīļākais albums būtu Machine Gun Kelly pēdējais garadarbs.

PRET. Albuma beigu daļu gan Grandson ir mazliet nočakarējis - alternatīvais hiphops balādiskajā dziesmā “The Ballad Of G And X” un arī eksperimentālais “WWIII” ar Eminemu kā galveno ietekmes avotu diez ko labi neizklausās, tas pats sakāms par vēl dažiem gabaliem.