RECENZIJA: Mayla "Bezdna"

Latvijas “deathcore” un vecās skolas “death metal” grupa “Mayla”, kuras saknes meklējamas mazliet tā kā Rīgā, mazliet tā kā Daugavpilī. Dibināta 2013. gadā, bet atmiņā iekritusi ar savu 2016. gadā izdoto debijas albumu “Possession Of The Wretched” un pāris enerģiskiem koncertiem nākamajā gadā pēc šī notikuma.

“Mayla” lielākie trumpji ir motorizētās ģitāras, dzenošais bungu ritms un plēsonīgi spēcīgais vokāls, kas viss kopumā vismaz pēc debijas albuma izdošanas lika ar lielām cerībām raudzīties “Mayla” turpmākās attīstības virzienā. Pieteikums Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons” deva iespēju pārliecināties, vai šīs cerības attaisnojušās. Grupas otrais albums ir krievu valodā (debijas ripulis bija angliski), 2020. gadā izdoti arī divi videoklipi dziesmām “Glubina” un “Pod tjažestvju ņeba”, bet kopumā “Bezdibenī” (jeb “Bezdna”) ir astoņas kompozīcijas. Koncertēšanas iespējamību šobrīd nav, un “Mayla” mūziķi šo tukšo laiku veltot jauniem ierakstiem un strādājot pie grupas atribūtikas jeb “merchandise”. Lielas izmaiņas sastāvā pa šiem četriem gadiem nav notikušas, tikai vokālistam Vadimam Mamonovam, ģitāristam Vladislavam Larionovam, basģitāristam Dmitrijam Panfilovam un bundziniekam Dmitrijam Suhanovskim ģitārista Aleksandra Maklakova vietā piebiedrojies amatabrālis Juris Paura.

PAR. Ir novērots, ka metālļaudis aizvien vairāk skumst pēc vecās, labās “desas”, tas ir, pēc vienkārša un parasta “old school death metal”, jo daudziem dažādi folka, simfo, vikingmetāla un sazin kā vēl eksperimentālie iespraudumi “nāves metāla” mūzikā jau ir līdz brošai. To arī “Mayla” piedāvā - prasts un brutāls “death metal”, no pašas pirmās dziesmas līdz pēdējai. Uz pārējo gabalu fona ar saviem “korniskajiem” ģitārskanējuma uzplaiksnījumiem ausīs aizķērās “Mir dišit ogņom” un “Krisinij raj”. Koncertos šis repertuārs aizies “uz urrā”, ekstremāli smagās mūzikas piekritēji varēs purināt savas matainās galvas līdz ģībonim.

PRET. Nekādas izdomas, vienkāršs blieziens pēc principa “jo skaļāk, ātrāk un brutālāk, jo labāk.” Salīdzinājumā ar debijas albumu, “Bezdna” ir solis atpakaļ. Cerams, ka ne solis bezdibenī.