RECENZIJA: Saturn’s Husk "The Conduit"

 
©Publicitātes foto

Instrumentālais “doom / sludge / psychedelic metal” trio “Saturn’s Husk” priecē klausītājus jau no 2014. gada. Grupas diskogrāfijā šis ir ceturtais ieraksts – aiz “The Great Malefic” (2015), “Maree Noire” (2017) un “Untitled 12” (2018).

Grupas sastāvs - Jurijs Kaštanovs (soloģitāra, ritma ģitāra), Regnārs Breikšs (bass, ritma ģitāra), Armands Baranovskis (bungas, taustiņi). Ieraksts veikts “Hodila Records” studijā pie Ģirta Laumaņa jeb Lomika. Kopumā deviņi skaņdarbi, no kurām lielākā daļa ir 9 - 10 minūšu garumā - kārtīga metāldeva! Diez ko plaši atrādīt klausītājiem savu jaunāko garadarbu “Saturn’s Husk” nepaguva - grupas kontā pagājušajā gadā ir vien pāris koncerti kopā ar “Nekad” un “Four Minute Man”. Varbūt to izdosies šogad?

PAR. “Saturn’s Husk” kārtējais meistardarbs, kas ar saviem hipnotiskajiem ritmiem un psihedēlisko metālskaņu ievelk albuma klausīšanās procesā kā akacī. No albuma pirmajā pusē esošajām kompozīcijām noteikti jāizceļ “The Heavenly Ape” un “The Ritual” ar “grūvīgajiem” un zarnas drebinošajiem ritmiem un spožajām ģitārpartijām, atzīmēt gribētos arī “Black Nebula”, tiesa, no šī skaņdarba aizrauj tikai pēdējās divas minūtes. Taču patiesībā jau krietni pirms piektā gabala “Spectral Haze” - tas un sekojošais “Mycelieum Messiah” ir šī darba pērles - esi albumā neglābjami iekšā līdz matu galiem un tad jau vairs pat īsti neinteresē, kura kompozīcija skan, un cik vēl atlicis līdz šī smalkā ripuļa beigām.

PRET. Skanējums ir mazliet papliks, un viss šis pasākums ir mazliet par garu, to gribētos koncentrētāku - gan katru skaņdarbu atsevišķi vērtējot, gan albumu kopumā. Bet tās ir nianses.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!