RECENZIJA: Nervine "Undoing"

 
©Publicitātes foto

Kaut kur vecā gada beigās vai šī gada sākumā paklusām saražots un digitālā vidē nopublicēts jauna latvju mūzikas projekta “Nervine” debijas minialbums jeb EP ar trim gabaliem.

Tas tiek pieteiks kā “melanholiskās mūzikas projekts no Baltijas”, taču galveno uzmanību tas piesaista ar to, ka šī projekta dižvadonis ir grupu “Catalepsia” un “Druun” vokālists un ģitārists Ervīns Francs. Viņš pats vienkārši aicina klausītājus iepazīties ar savu jauno projektu, kurš viņam esot “vēl viens muzikāls ceļojums bez īpašas koncepcijas, plāniem un konkrēta stila”. Cik noprotams, pie skaņu pults sēdējis kolēģis no “Catalepsia” Jānis Emīls Katinskis, savukārt par iespaidīgo EP noformējumu atbildīga Dominika Juzekenaite. “Būs vēl!” pēc šo trīs skaņdarbu izdošanas sola Ervīns.

PAR. Šādus blakus projektus klausoties, vienmēr uzmācas pārdomas - pēc kādiem kritērijiem mūziķi izvērtē, kuru ideju kurai savai grupai atvēlēt? Piemēram, “Nervine” teicamā kompozīcija “No Wonder” ļoti labi iederētos “Catalepsia” repertuārā, ja vien tai nedaudz piemestu ogles, tas ir, padarītu skanējumu smagnējāku. Lielisks ir arī skaņdarbs “Prey”, kurā, tāpat kā visā šajā EP, Ervīns demonstrē sava vokāla plašumus, kuru zemākais tonis, šķiet, aizstiepjas līdz pat Aīda un Persefones valstībai.

PRET. Pēc nieka trīs dziesmu minialbuma kaut ko spriest par “Nervine” perspektīvām ir stingri pāragri - turklāt trešais EP gabals “Strain” paslīd garām relatīvi nemanīts -, taču pirmais iespaids ir gana labs. Tiesa, vai šāds projekts ir nepieciešams, vai šādas stilistikas kompozīcijas spētu noturēt klausītāju uzmanību pilnas programmas garumā utt., u.t.jpr. ir diskutabls jautājums.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!