RECENZIJA: Gints Smukais “Thaw” / “Atkusnis”
Savdabīgais ģitārlielmeistars Gints Smukais par sevi visskaļāk lika runāt 2019. gadā, kad no okeāna otras puses atveda izcīnītas divas trešās vietas prestižajos “Walnut Valley International Fingerstyle Guitar Championship” un “Fingerstyle Collective Intl` Fingerstyle Guitar Contest” konkursos – ja godīgi, tad šo rindu autoram, tāpat kā droši vien nospiedoši lielākajai daļai auditorijas, šo konkursu nosaukumi neko neizsaka, taču Latvijā vispāratzīti un meistarīgi ģitāristi Ginta panākumus vērtēja cildinoši, piebilstot, ka līdz šim neviens no mūsējiem neko tādu nav spējis.
Gints Smukais ar ģitāru satikās 2008. gadā, kādus trīs gadus vēlāk bija sācis pētīt kompozīciju tā saucamajā perkusiju pirkstu stilā (“finger style”), un kopš tā laika regulāri uzstājies ar savu mūziku gan viens pats, gan sadarbojoties ar pazīstamiem mūziķiem (piemēram, Jāni Aišpuru, Jāni Stībeli, “Musiqq”, Anniju Putniņu, “Latvian Voices”, Kristīni Prauliņu u.c.), gan akadēmiskās un populārās mūzikas vidē. 2018. gadā tika izdots viņa debijas oriģinālmūzikas albums “Flourish”.
Savu otro albumu “Thaw”/ “Atkusnis” Gints pašās jūlija beigās paguva pat atrādīt plašākai auditorijai tā atklāšanas brīvdabas koncertā uz Raiskuma ezerā peldošas skatuves - šis darbs pretendē uz Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” instrumentālās vai starpžanru mūzikas albumu nominācijā. “Otrais albums manā dzīvē ir ļoti īpašs muzikāls stāsts. Ūdens klātbūtnei tajā ir nozīmīga loma, tāpēc arī izvēlējos albuma prezentācijas koncertam Raiskuma ezeru, kura akustika un saulrieta noskaņa piešķirs neaizmirstamu skanējumu un baudījumu katram klausītājam.” Kopumā septiņi skaņdarbi, albuma producents ir Ginta ilggadējs kolēģis un draugs Kaspars Niklasons. "Atkusnis ir tad, kad daba aizskalo visu lieko, lai atdzimtu jaunās krāsās. Atkusnis ir arī tad, kad pārplūst mūsu iekšējais trauks ar ikdienas raizēm, lai ievilktu spēcinošu elpu jaunā kvalitātē,” saka Gints Smukais.
PAR. Īpatnējais “finger style” muzicēšanas veids Gintu izceļ uz citu ģitāristu fona, padarot viņu īpašu. Kompozīcijas ir skaistas un melodiskas, tās klausoties nudien prasās pēc rāmas zviļņāšanas laivā kaut kur ezera vidū vai vismaz tā krastos. Noskaņu mūzika.
PRET. Diezgan pagrūti uzķert Ginta domu šos skaņdarbus radot, līdz ar to pagrūti arī izprast, kāpēc, piemēram, šajā albumā kā trešais numurs ir iekļauts skaņdarbs “Pūt, vējiņi!” Ginta līdz nepazīšanai pārveidotajā versijā (un kāpēc tas vispār te ir iekļauts), lai gan kaut kāda ideja taču tam ir bijusi. Nenolasās.