RECENZIJA: bfnl "Eboniāde"

Kā nu nepaklausīsies grupu, kura “Zelta mikrofoniem” uz Gada dziesmas titulu izvirza skaņdarbu ar nosaukumu “Jāp*š man iekurīt”?! Neko daudz par viņiem noskaidrot gan neizdevās (diez ko arī negribējās…), lai gan šis projekts pastāv jau no 2014. gada.

Albuma producents un, cik noprotams, arī galvenais vīrs šajā apvienībā ir vibrofonists un taustiņinstrumentālists Miķelis Dzenuška, kurš absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļu, un ir pieprasīts sava aroda meistars dažādos nopietnos projektos, taču amatu apvienošanas kārtībā darbojas arī tādos sastāvos kā “bfnl” un "KonBrio". Pēdējos divos gados ar “bfnl” esot nospēlēti veseli… trīs koncerti, tostarp Latvijas Mākslas akadēmijas ikgadējā karnevālā. Par vienu no tiem, 2019. gada aprīlī klubā “Depo” notikušo, atrodama tāda atsauksme: “Zvaigzne ir dzimusi un tās vārds ir grupa “bfnl”. [Koncertā] “20 minūtes slavas” tā piedzīvoja teicamu, liela fanu skaita atbalstītu uzstāšanos. “Post punk”, “punk dance” ar “hip hop” elementiem. Tiešas dziesmas par sociālām tēmām ar skarbiem vārdiem. Jaunie “Origo Boys”?”. Noteikt viņu stilistisko ievirzi tiešām ir pagrūti - paši viņi sevi piesaka kā “ebony rock”, - bet tuvākais apzīmējums laikam tiešām varētu būt “punk dance” ar hiphopa elementiem. Vai otrādi.

PAR. Kaut kas tajā visā ir. Ļoti dažāda mūzika, teju katra no albumā iekļautajām 11 kompozīcijām ir stilistiski radikāli atšķirīga. Labākās gan šķiet pašas primitīvākās, piemēram, “Es gribu ēst”, kur tiek muzicēts ar vācu grupas “Trio” hitā “Da Da Da” manīto centību un teksta dziļumu (“Gribu ēst / Gribu čurāt / Arī pakakāt” utt.), ar tikpat “dziļām” domām apveltītā “Jāp*š man iekurīt”, kā arī “Kuri dzer”, kurā daudzmaz labs ir gan “muzons”, gan “teksts iz dzīves”. Dziesma “Saindējies” skan tā, it kā to izpildītu sapīpējušies “bītli”, stilīgs ir visa kā apkopojums “Stabulniex” (galvenais motīvs tajā tiešām ir slavenā brīnumstabulnieka melodija) un elektroniski roķīgā un mazliet “Satellites LV” atgādinošā “Tektoniskās plātnes” - ieskaitām arī šīs. Dziesmas “Koks manā kabatā” stāsts balstīts uz patiesiem kriminālajiem notikumiem, proti, Koknesē pārķerto kokaīna kravu, kura bija svarā ap divām tonnām - savulaik līdzīgā veidā atzīmējās “Suņa stunda”, tikai tai bija stāsts par zādzību Pļaviņās. Un vēl - “Noliec mandātu”, perfekts teksts par vēlēšanu norisēm Latvijā, tikai tas sen vairs nav aktuāls. Kopumā - precīzi, tieši un sociāli aktīvi teksti, interesanta mūzika. Un tomēr…

PRET. …un tomēr to klausīties negribas. Lieta tāda, ka savās izpausmēs Dzenuškas komanda brīžiem ar abām kājām pārkāpj to robežu, aiz kuras rupjības pārtop jēlībās. “Sūkā p**** miskastē, masturbē, onanē / Pat vārdos nevar izteikt / Cik man ļoti viņi / Zaj**la b*ļa, Zaj**la b*ļa” (no dziesmas “Autistu reprezents”) utt. - šis ir tikai viens no piemēriem. Arī kopā šis albums neturas: var klausīties katru gabalu atsevišķi un, vēlams, ne skaidrā prātā.