Parasti gads latvju mūzikā iesākas ar Aleksandra Sircova jeb Muraveja rīkoto “Muzikālo skudrupūzni”: 2. janvārī šim basa lielmeistaram ir dzimšanas diena (šogad aprit 63), un akurāt tad parasti arī notiek šis jestrais “muravejņiks”.
Tāds tas noteikti būtu arī šogad, turklāt pēc skaita jau četrpadsmitais, ja vien 2020. gads būtu bijis “pieskaitāms gads” un vēl neparautu sev līdzi arī 2021. gada sākumu... Šogad “Muzikālais skudrupūznis” bija plānots 2. janvārī VEF Kultūras pilī, bet 8. janvārī Vidzemes koncertzālē Cēsīs, bet nekā - atcelts… Muravejs gan sev ierastajā optimismā mierināja, ka gan šo “muravejņiku” izdosies sarīkot kaut kad vēlāk, piemēram, 30. maijā, kad grupai “Keksi” varēs svinēt 24. dzimšanas dienu. Bet tikmēr var klausīties “Keksu” ceturto studijas albumu, kas ir zīmīgs kaut vai ar to, ka tajā dzirdams jaunais vokālists Edgars Balodis, pazīstams arī kā “Eddie Dove Band” līderis. Iepriekšējais vokālists Dāvis Matskins nomuzicēja kopā ar “Keksiem” pagājušā gada “skudrupūznī”, bet pēc tam izrādīja vēlmi mesties biznesā kaut kur Daugavpils pusē, līdz ar to tikt viņam uz koncertiem un mēģinājumiem būtu nereāli. Dāvis gan esot piekritis grupai piepalīdzēt, kamēr viņa pēctecis apbružājas “Keksu” repertuārā, taču, tā kā “Covid-19” izraisītās dīkstāves dēļ koncertu tāpat nav bijis, Eddie Dove jeb Edgars Balodis apguvis visu daudz ātrāk, un jau pats varējis dziedāt koncertos, cik nu to 2020. gadā vispār bijis. Turklāt viņš arī uzņēmies dziesmu radīšanas procesu - no “Story” iekļautajiem 13 gabaliem viņš ir mūzikas un teksta autors deviņiem (!). Kas attiecas uz pārējiem “keksiem” “Keksos”, tad tie ir tie paši: Viktors Eunapu (ģitāra, bekvokāls), Gints Žilinskis (taustiņi), Raitis Kalniņš (bungas), Roberts Martinovskis (saksofons), Valters Šmits (saksofons) un Aleksandrs Sircovs (bass).
PAR. Lai arī mazliet citādāki - jūtams Eddie Dove rokraksts, bet tas ir tuvāks parastam rokam, tie tomēr ir “Keksi” ar viņu jestro muzicēšanas manieri, ģitāru improvizācijām un elegantajiem saksofonu solo. Interesantākās dziesmas šķiet “Mrs. Devil”, “Letting Go” un “Everything I Do”, arī “Don’t You Worry”, bet pāri visam Žiļa sacerētā “Groove Boogie”, kura pierāda, kurš šeit un tuvākajā apkaimē ir “boogie woogie” karalis. Starp citu, ja kādam pietrūkst “Keksu” “dzīvā” izpildījuma ar Muraveja neiztrūkstošo sātanisko smaidu priekšplānā, interneta vietnē “YouTube” pilnā apjomā ir viņu uzstāšanās “Saulrieta koncertu Mārupē” sērijā augustā - jau ar jauno vokālistu.
PRET. Lai gan Dāvis Matskins nebūt nešķita “Keksu” vizītkarte, viņa esamība šim sastāvam tomēr piešķīra zināmu devu jauneklīguma, bet ar Baloža piesaisti grupa kļuvusi vēl profesionālāka, tomēr arī vairs ne tik dauzonīga. Un tas tomēr šādam sastāvam ir mīnuss. Turklāt “Keksi” arī pazaudējuši daļu sava rokraksta, pat grūti pateikt, vai uzreiz izdotos atminēt, kas šī par grupu, ja CD faili nebūtu apkopoti mapītē ar uzrakstu “”Keksi””.
