RECENZIJA: Mother “New Atlantis”
Latvju progresīvā roka grupas “Mother” debijas albums, kas tapis piecu gadu laikā dažādos mākslinieku sastāvos. Šobrīd grupā darbojas Rihards Adovičs (ģitāra), Andris Jeziks (basģitāra), Endijs Ozoliņš (bungas), Akims Baranovskis (saksofons), Evelīna Kalniņa (vokāls), Madara Gaile (vokāls) un Elizabete Milta (vokāls).
Par to, kurā virzienā savos muzikālajos ceļos dodas vai vismaz cenšas doties “Mother”, katrs pats var viegli nojaust, apskatot grupas mūziķu ietekmes avotus, starp kuriem ir tādi vārdi kā Frenks Zapa, “Yes”, “Deep Purple”, “Manfred Mann’s Earth Band”, “King Crimson”. Viņu albums ir konceptuāls stāsts par civilizācijām, to izcelsmi un bojāeju. “Jaunajā ierakstā ''Mother'' atsaucas uz britu apgaismības filozofa Sera Frānsisa Bēkona idejām. Bēkons, kurš dēvēts par mūsdienu zinātniskās metodes un zinātniskās revolūcijas aizsācēju, iespaidojis cilvēku uzskatus un ideju attīstību līdz pat mūsdienām. Darbā “Jaunā Atlantīda” (1626) Bēkons uzbur vīziju par nākotnes sabiedrību kā vietu, kur piepildītos visas cilvēces garīgās un morālas vajadzības. Kas palicis pāri no sapņa par Atlantīdu?” uzdod jautājumu grupa, aicinot atbildi uz to rast albumā “New Atlantis”.
PAR. Jau ar pirmo kompozīciju “Overture” grupa atstāj ar vaļēju muti - pāragri izdarot secinājumus pēc jau minētajiem ietekmes avotiem, šķita, ka klausītājus te sagaidīs kaut kas samākslots un senils, taču nekā tamlīdzīga - dzīvespriecīga, enerģiska, ritmiska, stilīga un iekustinoša mūzika ar superīgiem ģitāras solo, saksofona spēles burvību un trīs dāmu džeziski spēcīgo un saskaņoto vokālu pāri visam! Izcelt kādu skaņdarbu starp visiem septiņiem īpaši negribas, varbūt atzīmēšanas vērts ir “Calling Of The Sea”, taču šo rindu autora neapstrīdams favorīts ir “City Of The Light”. Albuma klausīšanās aizrit vienā elpas vilcienā, no pirmās kompozīcijas līdz pat pēdējai, turklāt šādu emociju gūšanai ne tuvu nav jābūt progresīvā roka piekritējam.
PRET. Pret pašu albumu nav absolūti nekā iebilstama, bet pret tā pasniegšanas veidu gan. Par “Mother” albuma prezentācijas plāniem Tallinas kvartālā esošajā “Tu jau zini kur” kaut kad septembra otrajā pusē bija skopa informācija vismaz sociālajos tīklos, bet pēc tam - klusums. Pat par šo mūziķu blakusprojektu “Idioti.Trupa” publiskajā telpā bijis vairāk informācijas nekā par “Mother”, lai gan šī grupa būtu pelnījusi, lai par to uzzina iespējami plašāks labas mūzikas cienītāju loks. Pagājušajā gadā Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” žūrija debitantus vērtēja pēc trīs kritērijiem, no kuriem viens bija attiecīgā darba rezonanse - “Mother” ir paveicies, ka šogad arī šajā nominācijā visi tiek rindoti pa vietām, citādi minētajā kritērijā šī grupa savāktu precīzi “0” punktu. Varbūt viņi albumu iespēlējuši tikai sev, radiem, draugiem un paziņām? Nē, tad taču nebūtu to iesnieguši “Zelta mikrofonam”… Ļoti “oriģinālā” grupas nosaukuma izvēle arī ir savdabīga, bet nu labi, pieņemsim, sāks vēl izskatīties pēc piekasīšanās…
Sandris Vanzovičs