Apskatnieka uzmanību šī iepriekš nezināmā apvienība piesaistīja ar sava debijas albuma nosaukumu, bet, kad kādu tās dziesmu noklausīties sociālajos tīklos bija ieteicis pat prasīgais mūzikas kritiķis Jānis Žilde, tad bija skaidrs, ka jāklausās vien būs.
Albums tapis pirms kādiem diviem gadiem, kad grupa ieguvusi otro vietu "Radio Naba" un LU Studentu padomes rīkotajā jauno grupu konkursā "Hadrons". Kad tā gada laureāti nav varējuši piedalīties festivālā "Laba daba", piedāvājumu uzstāties šajā festivālā saņēma "Idioti.Trupa". "Mums bija tikai divas dziesmas, un, lai varētu uzstāties festivālā, speciāli radījām veselu programmu, kas arī ir šis albums," intervijā "Radio Naba" toreiz teica grupa. "Mēs paši domājām, ka alternatīvais albuma nosaukums varētu būt arī “yolo dziesmas, ko sarakstījām 3 sekundēs. Albums ir 5 idiotu idiotisma sintēze, kas kopumā beigās visiem patīk, jo saskata arī savu idiotismu tajā. Nu tā mums liekas. Kopā esam kādus 3 gadus," saka mūziķi. Kas vēl par šo “trupu” zināms? Grupas dalībnieki zinības apguvuši Rīgas Doma kora skolā, un kopīgas intereses atklājuši kādā no informātikas stundām - varbūt arī tāpēc šai apvienībai sākotnēji dots nosaukums "I.T". Pazīstamākā šīs apvienības dalībniece ir Elizabete Milta, kas paralēli dzied indī mūzikas grupā "Stūrī Zēvele", savukārt vēl trīs dalībnieki spēlē progresīvā roka blicē “Mother”.
PAR. Pat grūti definēt, kas tas viss ir (humorpops?), kam tieši domāts (studentiem?), kas ar to domāts (atnācām, “patusējām”, uzspēlējām?), un vai vispār ir domāts (ticamākā atbilde - nē), taču kopējais iespaids ir itin labs. Lai gan šādu muzikāli labdabīgo ķēmu jau ir pārpārēm - ātrumā nāk prātā Kristiana Kareļina “Gapoljeri” un Franča Upaciera “Pirmais Kurss”, šai te “trupai” ir savdabīgi “andergraundisks” piesitiens. Dziesma “100 veidi kā nomirt” varētu kļūt par latviešu melnā humora himnu. Nez, kura slavena latviešu estrādes hita motīvs ņemts par pamatu dziesmai “Sāpe” - nekādi nevar atsaukt atmiņā, bet skan interesanti, pat ar ģitāras “soliņu”! Vēl - dziesma “Sienāži” ar paša šīs jomas guru Roberta Gobziņa dalību un 80. gadu estrādes ansambļu laiku taustiņiem.
PRET. Humors ir gaumes jautājums, un šajā gadījumā nav pārliecības, ka daudz klausītāju būs ar “Idioti.Trupa” uz viena viļņa. Turklāt grupas piekoptā dziesmu rakstīšanas metode “pamodos, ieraudzīju, iedomājos, uzrakstīju, nodziedāju” līdz albuma beigām sāk diezgan pamatīgi krist uz nerviem.