Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: DCH "Mēness"

© Publicitātes foto

Pašās novembra pēdējās dienās ar debijas albumu atzīmējās pašmāju alternatīvā roka apvienība “DCH”, kas iepriekš bija pazīstama kā “Dead City Holidays”, un kuras galvenais virzītājspēks ir “Indygo” basģitārists Mārtiņš Leja – šajā projektā gan viņš izpaužas kā vokālists un dziesmu tekstu autors.

“Dead City Holidays” mūziķi ir ar stāžu - darbojušies mūzikas lauciņā vairāk nekā desmit gadus un pierādījuši sevi tādās grupās kā “Band Mango”, “All Day Long” un citos projektos, bet šīs apvienības jaunākais rekrūtis bundzinieks Matīss Bērzs joprojām spēlē kopā arī ar Fēliksu Ķiģeli. Starp citu, tieši pēc Matīsa pievienošanās grupai “Dead City Holidays” sadomāja, ka nepieciešamas pārmaiņas (moderni laikam tās būtu saukt par “rebrendingu”). Tobrīd tika pieaicināts mākslinieks un operators Oskars Lūsis, ar kuru kopā veidota jaunā identitāte: iemūžināti klipi visām paredzētajām albuma dziesmām un kopā ar dizaineri Sabīni Ostrovsku izstrādāts arī jauns logotips. Jāatzīst, ka nekas nesaprotamāks un pat glupāks sen nav redzēts - kamdēļ no skanīgā un atmiņā paliekošā

“Dead City Holidays” pārdēvēties par “DCH”, kuru, internetā meklējot, izlec fitnesa studija un tamlīdzīgas lietas. Nebūtu jābrīnās, ja kāds pie grupas mēģinātu pasūtīt ēdienu līdzņemšanai vai izmantot pakalpojumus kurjerpasta nosūtīšanai…

Līdz šim straumēšanas platformās bijis iespējams noklausīties grupas “Live EP” ierakstu, bet tagad pie Kārļa Šteinmaņa tapis debijas albums ar astoņām dziesmām un jau tiekot strādāts pie nākamā albuma. “Albuma kontekstā Mēness atspoguļo tā divas puses. Tas simbolizē perspektīvu, kā bieži vien tiek saskaldītas, saskatītas, izprastas vai pat uztvertas lietas un notikumi, neaizdomājoties par formu vai to patieso būtību. Mēness ir kā spēle starp redzamo un neredzamo, starp gaismu un tumsu, taisnību un meliem. Ripuļa kopējā vēstījuma bagāža sevī ietver pārdomas par to, kā, izmainot vienu darbību kopumu, ir iespēja ietekmēt veselu virkni ar notikumiem, kuri būtiski var izmanīt, uzlabot vai, gluži pretēji, sagraut.

Mēness, galvenokārt, ir par cilvēku savstarpējo attiecību uztveri. Tas ir par harmoniju. Par mieru. Par patiesumu pret sevi, ilgām un mīlestību tās augstākajā punktā,” savu darbu piesaka “DCH”. Pazīstamākais gabals no šī albuma varētu būt “Radio SWH” raidījumā izskanējušais, ar juceklīgu ritmu apveltītais “Pilns tukšums”, bet šobrīd apritē aizgājusi dziesmas “Bezprāts” videoversija.

PAR. Jāpabrīnās, cik ļoti “DCH” izklausās pēc “Indygo” - pat Lejas vokāls atgādinu Mārtiņu Vateru! Bet tas nemaz nav slikti, jo “Indygo” ir ļoti laba blice. No albumā iekļautajām dziesmām kā Nr.1 gribētos atzīmēt sprigano un enerģisko “Tici”, uz tādu pat raksturojumu pretendējošo “Ir virziens”, vēl noteikti izceļama arī ar teicamu ģitārsolo apveltītā “Sirds” - ģitārists vispār šajā albumā raujas melnās miesās. Šis būtu albuma Top 3, taču te ir arī citas labas dziesmas. Uzslavas par tekstiem - tie nav tukši un bezjēdzīgi. Laiks, ko atvēlēsiet šī albuma klausīšanās procesam, noteikti nebūs veltīgi pavadīts.

PRET. Albumam un arī visam “DCH” skanējumam kopumā pietrūkst personiskuma - ir labi, taču viss šķiet kaut kur jau dzirdēts, turklāt labākā versijā.