Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Dani Ryan "Party!"

© Publicitātes foto

Sintīroka grupas “Dani Ryan” otrais albums - rīdzinieku debijas darbs nāca klajā 2019. gada decembrī. Atšķirībā no iepriekšēja materiāla, kurš tika rakstīts no 2011. līdz 2019. gadam, jaunais albums tika pilnībā izdomāts šā gada gaitā. Turklāt “Dani Ryan” dalībniekiem nācies izvēlēties 11 no 25 jau sarakstītām dziesmām, tāpēc grupai jau ir gatavs materiāls vēl vienam pilnvērtīgam albumam, ko kolektīvs plāno izdot kā šī albuma “b-side”. Tā darba nosaukums ir “Afterparty!”, un šo albumu provizoriski plānots izdot 2021. gada pavasarī.

“Dani Ryan” mērķis bijis “izveidot interesantu un dinamisku albumu, kurš radikāli atšķirtos no pirmā grupas albuma pēc noskaņojuma”, tāpēc “albuma pamatā bija ideja izmantot klasiska roka elementus un savienot tos ar oriģināliem un neordināriem efektiem.” Viss albums sacerēts un ierakstīts “Dani Ryan” mājas studijā, izņemot dziesmu “Touch My Dress”, kas ir grupas basģitārista Ņikitas Andrejeva radīta. “Tā kā grupas locekļi gribēja redzēt “Party!” ne tikai kā savu dziesmu krājumu, bet arī kā pabeigtu mākslas darbu, liela uzmanība tika pievērsta dziesmu secības izveidošanai albumā. Tā tika mainīta apmēram piecpadsmit reizes, kamēr tika sasniegta nepieciešama kompozīcija un efekts. Pie albuma vāka izveidošanas kolektīvs arī piegāja ar visu iespējamo nopietnību - tā dizains vairākkārt mainījās,” stāsta mūziķi. Jāpiebilst, ka šīs grupas pirmsākumi meklējami 2015. gadā, tās sastāvā ir Daniils Ravinskis (ģitāra, vokāls), Jānis Zariņš (bungas) un Ņikita Andrejevs (basģitāra, bekvokāls).

PAR. Diezgan īpatnējs albums, kura dīvainā salikuma dēļ ilgi grūti ar sevi vienoties, vai likts šim darbam plusu vai mīnusu - laikam tomēr vērtējums ir pozitīvs. Lieta tāda, ka šo albumu var it kā sadalīt trīs daļās: pirmajā - enerģisks un dejojams sintīpops, dažkārt pat ar indīroka piesitienu; otrajā - eksperimentālākas mūzikas sadaļa, brīžiem interesanta, bet brīžiem - ne pārāk; trešajā - krievu pops ar Purvciema (Pļavnieku, Zolitūdes - vienalga) roka elementiem. Patīkamākās dziesmas ir ar sprādzienbīstamu enerģiju pildītā un izpildītā “Party!” (starp citu, tai esot trīs reizes mainīti vārdi un izskatīti pieci dažādi ieraksta varianti), uz indīroku pavelkošā “Final Call” un “Bring A Little Lovin’” ar kādas Kalerijas Zakrotski vokālu un flautas skaņām trumpī. Atzīmējama arī kompozīcija “Insta”, kurā realizēta “ideja savienot klasiskā roka elementus ar neordināriem un oriģināliem efektiem” - ja šī dziesma nebūtu krieviski, tā būtu patiešām izdevusies. Aptuveni tas pats sakāms par “Radio Anna”, bet vēl gluži neslikta sanākusi spēlēšanās “electroclash” lauciņā “Touch My Dress”.

PRET. Ja pārlaiž acis iepriekšējā sadaļā minētajam, var šķist, ka albums ir izdevies uz pieci ar krustu - tik daudz klausāmu un ieteicamu dziesmu! Bet bēda ir tāda, ka te ir vairākas darvas karotes, kas sabojā šo mucu, kurā pie tam nebūt nav medus. “Dani Ryan” mūziķiem ir pabriesmīga angļu valoda, bet latviešu valoda ir vēl briesmīgāka, taču diemžēl viņi valsts pamatvalodā centušies iedziedāt skaņdarbu “Meloman”. Labi, tas esot spontāni ierakstīts gabals, taču šoreiz pierādās, ka ne vienmēr pirmā ideja ir tā labākā - šo gan nevajadzēja darīt. Arī albuma beigu daļā esošie krieviskie “Komett” un “Yura” ir baisi gabali, nekas īpaši labs nav sakāms arī par instrumentālo “Binary”. Un tā kā gandrīz tie visi ir albuma beigās, tad jau piemirstas tās pozitīvās emocijas, kas tika gūtas “Party!” sākuma daļā.