Ja savdabīgā ģitārista Jāņa Ruņģa debijas albumā “Ārpus prātus” iekļautā skaņu materiāla apkopošanai vajadzēja sešus gadus (no 2012. – 2018. gadam), tad šoreiz laikam āķis jau bijis lūpā, tāpēc otrā albuma gadījumā viss ritējis daudz raitāk.
Arī šis albums pārliecinoši ierindojams indī mūzikas lauciņā, arī šajā albumā pats Ruņģis ir visas albumā dzirdamās mūzikas autors, turklāt viņš pats dziesmas iedziedājis, iespēlējis ģitāras, elektrisko basu, blumīzeri un virkni citu lietu, pie kurām pieskaitāmi arī lietussargs, ķieģelis un sērkociņi... Neskatoties uz to, Jānim Ruņģim ir bijuši arī iespaidīgi muzikālie papildspēki: vokālists Miķelis Putniņš (divās dziesmās), vokālistes Kristīne Pāže un Marija Valmiera (pa vienam gabalam katrai), saksofonists un flautists Deniss Paškevičs, kontrabasists Staņislavs Judins, klarnetists un ģitārists Viesturs Melders, stīgu kvartets “NŌNA”, bundzinieks Rinalds Maksimovs, minēts arī Matīss Runtulis. Albumā izmantoti paša Jāņa Ruņģa, kā arī Elīnas Veckaktiņas, Guntara Godiņa un Raiņa teksti. ““Dzīvojumus” var dēvēt arī par virtuves albumu, jo sadarbībā ar līdzproducentu Mārtiņu Krastiņu ieraksti bieži tika veikti paplašinātā virtuvē, kas tika aprīkota ar profesionālu studijas ekipējumu,” informē mūziķa komanda. “Šis albums ir kā ar spainīšiem piepildīts baseins. Tas piesātināts ar neskaitāmiem maziem eksperimentiem - no impulsa uz pulsu,” piebilst Mārtiņš Krastiņš. Albuma nosaukumā izmantotais vārds “dzīvojumi”, iespējams, ir jaunvārds: Jānis Ruņģis skaidro, ka dzīvojums ir jebkāds notikums - viena nodzīvota diena vai piedzīvojums, par dzīvojumu var uzskatīt arī kāda cilvēka pilnasinīgi nodzīvotu dzīvi.
Grupa “Jāņa Ruņģa klātbūtne” radās 2012. gadā, kad ģitārists Jānis Ruņģis Rīgas Doma kora skolā “uzdžemoja” kopā ar bundzinieku Ivaru Arutjunjanu un basistu Jāni Rubiku - toreiz tapa grupas tituldziesma “Ruņģa klātbūtne”. “Jāņa Ruņģa Klātbūtni” var uzskatīt arī par galvenā vaininieka soloprojektu, taču viņš to tomēr uztver kā grupu, kuras dalībnieki mēdz mainīties. Jāpiebilst, ka šogad nāca klajā arī Jāņa Ruņģa eksperimentālās mūzikas soloplate “Yggdrasil”, bet vēl dienasgaismu ieraudzīja nu jau ar “Lielo Kristapu” apbalvotā Lienes Lindes un Armanda Zača dokumentālā filma “Klātbūtne”, kurai oriģinālmūziku radījis tieši Jānis.
PAR. “Dzīvojumi” ir ļoti precīzs albuma nosaukums - šeit apkopoti dažnedažādi Jāņa Ruņģa muzikālo izpausmju brīži. Albums ieinteresē jau ar tā ievadošo kompozīciju “Pacenties necensties”, kas ir pati “ruņģīgākā” - Jānim piemīt itin specifisks muzikālais rokraksts. Noteikti jāatzīmē arī tādas interesantas kompozīcijas kā “Fikcija” un “Tas, kurš mīl”, arī albumu simboliski noslēdzošā “Nāc”, kas kaut kā iekrīt ausīs arī ar paša Jāņa darināto tekstu. Pieaicinātie instrumentālisti, protams, rāda klasi - it īpaši tas attiecas uz Paškeviču un “NŌNA”, taču arī pats Jānis spēlē ļoti interesanti. Patīkams albums.
PRET. Par vairākiem skaņdarbiem jāsaka “nav slikti, taču nesaprotami”, bet tieši tāda pat situācija bija arī ar iepriekšējo albumu “Ārpus prātus”. Piemēram, kompozīcija “Šūna” - par ko, kāpēc? Kas domāts ar pusotras minūtes ilgo stīgu paraugstundu “Perifērija”, kas ar ierindas ģitārspēles vingrinājumiem “Skice”, kas ar teksta lasījumiem “Mūsu laiks”? Kaut kā nepieleca.
