RECENZIJA: Zaķis "Vēl 30 iemesli, lai ienīstu Zaķi"

 
©Publicitātes foto

Dienu pēc valsts svētkiem savu pēc skaita otro albumu klajā laida Zaķis, kurš dēvēts “par dziesminieku ar plašu dvēseli un māku ieskatīties savās “apenēs”” (tā viņš piesaka sevi pats).

Zaķa debijas albums “30 iemesli, lai ienīstu Zaķi” tika izdots 2009. gadā, ik pa laikam ierakstu ruļļos un matricēs tika iepresēts kāds jauns singls, un, spriežot pēc nostāstiem, skaņu materiāls albumam bijis gatavs jau 2016. gada nogalē, taču bijusi vēlme to nepārtraukti papildināt, līdz šā gada maijā pār Zaķi beidzot esot nākusi apgaismība, atskārsme, apziņa un viedums, ka, citējot mākslinieku, “po**j, jālaiž, kā ir!”. Aizlaidis ar’, Zaķa apkopojumā ir 31 (!) kaut kas, ko par skaņdarbiem, kompozīcijām vai dziesmām nekādi negribētos saukt. To visu miksējis un māsterējis Pēteris Pāss, pie ieraksta pēc apstrādes piesēdis Gatis Graudiņš, bet bez paša Normunda Zaķa vēl ierakstā piedalījies arī bundzinieks Kārlis Purviņš. Garākie gabali ir līdz divām minūtēm, īsākie - trīs un piecas sekundes.

PAR. Zaķis ir spilgts piemērs tam, ka vajag tikai gribēt, un viss izdosies. Kā izrādās, lai izdotu divus albumus, nav jāprot ne dziedāt, ne komponēt, ne rīmēt, pat muzikālā dzirde absolūti nav nepieciešama - jāspēj tikai uz ģitāras notrinkšķināt pāris akordus, bet dziedāt var par to, kas tajā brīdī acu priekšā vai pēdējais prātā. Ā, nepieciešams kāds draugs, kura studijā to visu ierakstīt, bet diska vāciņu sava Bandcamp profila vajadzībām var uzzīmēt pats. Klausītāji? Pārfrāzējot kādu zināmu teicienu, nav sūdīgas mūzikas, ir tikai par maz alkohola… Zaķi var uzslavēt par drosmi un arī izdomu dziesmu nosaukumu gudrošanā: “Ananāsu sulas dzerošais suns”, “P***is man tā kā būtu, bet nav ko darīt”, “Ieskaties “apenēs” savās”, “Blūzs par kaut ko”, “H** viņ zin!”, “Loceklis”, “Vicinot p***li vējā” u.tml. No “pofigistiskā” teksta viedokļa var noklausīties dziesmu “Tas ir “p***ec””, kas deklarē to, ka, cenzēti izsakoties, pilnīgākā bezizeja ir tajā gadījumā, ja pods ir absolūti pilns, bet defekācijas process joprojām norit. Savukārt no muzikālā viedokļa - lai gan par mūziku šajā gadījumā runāt ir diezgan nepiedienīgi - var paklausīties “Blūzu par kaut ko”.

PRET. Dziesma “Sauc mani par Zaķi!” nupat klajā nākušajā izlasē “Latvijas Punk/HC Nr.8” bija pārliecinoši sliktākā, bet Zaķa albumā tā, šķiet, ir labākā, līdz ar to variet iedomāties, kāds ir pārējais šī garadarba saturs… Precīzāks albuma nosaukums būtu “Vēl 30 iemesli, kāpēc nekad un nekādos apstākļos, pat ar karstu gludekli uz vēdera un/vai lodāmuru attiecīgajā vietā, neklausīties Zaķi”.