RECENZIJA: Izlase "Latvijas Punk/HC Nr. 8"

Grupas “Inokentijs Mārpls” līdera un latviešu mūzikas raidījuma “Bitīt Matos” stūrētāja radio “Naba” ēterā Raimonda Lagimova jeb Dambja pazīstamākās veidotās izlases ir leģendārie “Odekoloni”, taču viņš nu jau gadiem apkopo arī latvju pankroka un hārdkora izpildītāju dziesmas. Šo izlašu sēriju Dambis sāka veidot 2002. gadā, kopumā iznākušas astoņas šādas “punk/hc” izlases, bet iepriekšējais apkopojums tika izdots 2016. gada vasarā. Kopumā jaunajā izlasē ir 31 dziesma – gan pazīstamu grupu (“PND”, “Tumors”, “Inokentijs Mārpls”, “Wagars”, “Kapakmens”, “Ghettozloba”, “Jūdas Graši”, “V.I.P.P. Basbočka”, “Gene Kruppa”), gan mazāk zināmu komandu (“Reiner”, “Pauls Raimonds”, “Baltais ciemiņš”, “Tavas māsas nāsis”, “Nekad”, “Konstitūcija Tējā jeb KTP”, “Beigtie Ulmaņi”, “Have No Heroes”), gan arī pavisam jaunu apvienību (“Lisijs Biskvīts”, “Gultā ar Fantomasu”, “Nikotīņi”, “Sv. Bērtuļa nakts”, “Gandreiž 10ņīkā”, “Pūķis”, “Batra”) izpildījumā.

Lielākā daļa dziesmu ierakstītas no 2016. - 2020. gadam, taču ir arī daži senāk ieskaņoti skaņdarbi. Apvienības “Kart Blanš” nosaukums un tās 1988. gadā Bolderājā ierakstītais gabals “Molotok” varbūt arī neko daudz neizsaka (lai gan ģitāru tajā iespēlējis pašreizējais “labvēlīgais tips” Artūrs Kutepovs), bet grupa “Dzelzs ceļš” ir absolūta muzikāli arheoloģiskā pērle: ieraksts tapis 1983. gadā kādā koncertā Dzintarpils kultūras namā, un šajā grupā tolaik spēlējuši arī tādi vīri kā vēlākais grupas “K. Remonts” vokālists Vilnis Linužs, ģitārmeistars Gints Sola (pazīstams no “Jauns Mēness” laikiem) un Igors Linga (tolaik vēl Vasiļjevs), kurš ieņēmis vietu pie sitamajiem instrumentiem. Arhivārā vērtība! Jāpiebilst, ka izlase pieejama gan kompaktdiskos, gan kasetēs.

PAR. Nekad nebūs par daudz uzslavu veltīts Dambim, kurš nepagurstoši veido šādas izlases, kuras kalpo kā atskats uz pašmāju “punk/hc” skatuves aktivitātēm, skanējumu un pat novitātēm, turklāt vienlaikus ir arī sava veida atskaite par šādas mūzikas aktivitātēm Latvijā. Izlasei pievienotajā grāmatiņā var īsā un pārskatāmā formā gūt informāciju par izlasē iekļautajām grupām, un šis buklets nākotnē var kalpot arī par uzskatāmu Latvijas nekomerciālās mūzikas kustības liecību. Kas attiecas uz muzikālajām vērtībām, tad pirmām kārtām jāmin jau paša Dambja blices “Inokentijs Mārpls” šogad tapušais ieraksts “Cilvēki mirst” - nu, kur vēl kaut kas šos laikus raksturojošāks! “Cilvēki mirst / Un mirst katru dienu / Katru stundu tie mirst / Tie aizrijas ar gaļu / Tos sabrauc auto / Tos nošauj karā / Tos nodur uz ielas / Tie pakaras kokā / Tos apēd dzīvus / Tie mirst, mirst / Tie mirst” un “Tiem piemetas visādas riebīgas slimības / Tiem apstājas sirds / Tiem nokrīt kāja / Tiem sapūst galva / Tie mirst”. Protams, šīs dziesmas tekstā ir vēl visādi jaukumi, bet tā noslēdzas ar optimistisko “Bet mēs nemirsim / Jo mēs / Dzīvosim mūžīgi”. Mjā, šobrīd gan tā nešķiet…

“PND” šoreiz piedāvājuši kolēģu “The Warps” dziesmas “25 kadrs” kaverversiju - dīvainā kārtā arī oriģināls palicis prātā. Ļoti stilīga dziesma ir “Baltās rokas” grupas “Tumors” izpildījumā, kas ierakstīta jau pirms deviņiem gadiem - žēl, ka brāļu Riekstiņu spilgtā avangardiskā grupa noturējās pie latvju mūzikas apvāršņa tik relatīvi neilgi. Kā vienmēr līmenī ir “Wagars” (dziesma “Helsinku afēra”), tāpat arī “Kapakmens” (dziesma “Mosties reiz brīvības cēlais gars”), uz kuru fona pat dauzonīgā “V.I.P.P. Basbočka” liekas relatīvi mierīga, taču tāpēc ne mazāk slavējama (dziesma “Pārāk daudz”). No mazāk zināmiem vārdiem jāizceļ elegantais hārdkors “Sv. Bērtuļu nakts” (dziesma “Cilvēks ir dzīvnieks”) un metālkoram tuvināto “Nekad” (“Uguns deja”) izpildījumos, ar ritma maiņām prātā aizķeras “Johnny & The Burnouts”, savukārt projekts “Pūķis” izceļas ar pašreizējam noskaņojumam visatbilstošāko dziesmu “Viss ir slikti” (labi, labi, ne tikai ar to, protams…). Ļoti cerīgi - un to teikuši vairāki “underground” mūzikas speciālisti - izklausās grupa “Baltais ciemiņš”, savukārt “Konstitūcija tējā jeb KTP” likuši priekšā ļoti stulbu gabalu “Vara diena”, kas izrādās apbrīnojami lipīgs un iesēžas galvā. Bet apskatnieka šīs izlases favorīti - postpanka grupa “Have No Heroes” ar smago, ātro, enerģisko un vienlaicīgi melodisko dziesmu “Kas ir ar mums”, kā arī latgaļi no Rēzeknes novada Kaunates pagasta “Gandreiž 10ņīkā”, kuri gan nav ne pankroks, ne “hc”, taču dziesma “Gribu” ir melodiska un jauka. Skat, cik daudz dziesmu atzīmējās ailītē “par”, pat pašam pārsteigums!

PRET. Nekādu īpašo iebildumu nav un nevar būt. Protams, pāris dziesmas te varēja arī atstāt aiz borta, dažas diezgan šaubīgi ierakstās zem “punk/hc” zīmes, bet tas ir sīkums. Piemēram, Zaķi ar visu viņa “Sauc mani par Zaķi” varēja droši pietaupīt kādam no nākošajiem “Odekoloniem” vai, kas būtu vēl labāk, atstāt to arheoloģiskiem izrakumiem tam entuziastam, kurš izdos šādu vai līdzīgu izlasi 2063. gadā.

Sandris Vanzovičs

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.