RECENZIJA: AC/DC "Power Up"
Nu tad beidzot - leģendārā austrāliešu grupa “AC/DC” izdevusi savu septiņpadsmito studijas albumu, un tas jau parādījies arī latvju mūzikas ierakstu veikalu plauktos! Albums pieejams dažādos formātos – gan CD un vinila plates veidā, gan īpašs limitētas tirāžas izdevuma versijā, kas iepakots kastē, kurai nospiežot pogu tā izgaismojas neona gaismā un skan “eišuku” jaunākais singls “Shot In The Dark”. Šajā kastē ir CD ar 20 lapu bukletu un USB vadu pašas kastes uzlādei (bail pat iedomāties, cik tāds maksā...).
Iepriekšējais “AC/DC” studijas albums “Rock Or Bust” tika izdots pirms sešiem gadiem, un arī pirms tam faniem nācās gaidīt tikpat ilgi - “Black Ice” izdošana datēta ar 2008. gadu. Pēdējos gados “AC/DC” vajāja sastāva problēmas, taču pirms pāris gadiem ierindā atgriezās teju “dream team” - pie mikrofona atkal ir Braiens Džonsons, pie basa - Klifs Viljamss, bet pie bungām - Fils Rads. 2017. gada 18. novembrī mirušā ritma ģitārista Malkolma Janga (ar demenci sirgstošā mūziķa pēdējais darbs bija “Black Ice” ieraksts) vietā jau pasen ir viņa brāļa dēls Stīvijs Jangs, bet “AC/DC” galvenā vizītkarte joprojām ir šīs formācijas dibinātājs, skolēna īsbiksēs tērptais ģitārists Anguss Jangs. Šī albuma tapšanā grupa atkal apvienojusi spēkus ar producentu Brendanu O’Braienu, ar kuru kopā strādāja pie albumiem “Black Ice” un “Rock Or Bust”. Ja īsumā par jauno albumu - divpadsmit dziesmas grupas labāko tradīciju skanējumā. Kā mūzikas autori uzrādīti Anguss un Malkolms Jangi, jo, gatavojoties “Power Up” ierakstam, Anguss esot pamatīgi izrakņājis “AC/DC” neizdoto ierakstu arhīvu, kur, protams, bijis arī itin daudz no brāļa sacerētā. Un vēl pāris fakti āķīgo jautājumu viktorīnām: šis ir pirmais grupas albums kopš “Fly On The Wall” (1985) laikiem, kurā nav nevienas dziesmas ar vārdiņu “rock” tā nosaukumā, un pirmais kopš “Blow Up Wour Video” (1988), kurā nav tituldziesmas.
PAR. “Rock Or Bust” nebija diez ko izdevies albums, tāpēc arī “Power Up” tika likts uz CD atskaņotāja ar nelielu piesardzību, taču, kā izrādījās, piesardzība ir lieka. Ar “AC/DC” viss ir kārtībā, turklāt tas neattiecas tikai uz austrāliešu spēlēšanu savā ierastajā stilā - tā tikai vēl trūka, ka kaut kas šajā jomā būtu mainījies! -, bet arī uz spējām rast spēcīgus un atmiņā paliekošus gabalus. Pirmām kārtām tas attiecas uz eleganto smago rokenrolu “Demon Fire” un “Systems Down” ar efektīgo ģitāras solo un pārejām, bet tālu neatpaliek arī tādi gabali kā “Rejection”, “Shot In The Dark”, “Kick You When You’re Down”, “Witch’s Spell” un “Money Shot”. Lai piedod Bona Skota fani, bet Braiens Džonsons ir neaizstājams, nu bet Anguss Jangs - ja viņa nebūtu, viņš vienkārši būtu jāizdomā, tikai diez vai tas būtu iespējams.
PRET. Labi, ka “AC/DC” izdod albumus tik reti, citādi viņu stilistiskā vienveidība varbūt varētu sākt apnikt, bet reizi sešos gados noklausīties kaut ko jaunu no “AC/DC” ir īsti laikā. Eh, ja vēl to visu varētu redzēt un dzirdēt koncertā…