Lai gan kovidkrīzes dēļ ekoloģiskās mūzikas ansamblim “Ducele” nācās pārtraukt šoruden jau iesākto tūri un pārcelt plānotos koncertus uz 2021. gadu, vismaz ar jau izdoto albumu “Trīs no Pārdaugavas” neviens riebīgs “kovids” vairs neko padarīt nevar, jo tas jau ir izdots, un, kā to atzīmējis ansambļa līderis Arnis Veisbārdis, ir gana laba dāvana Lāčplēša dienai, 18. novembra Latvijas neatkarības dienas svinībām un Ziemassvētkiem. “Ieprieciniet sevi un savus vecākus, savus vecvecākus, kuriem vēl atmiņā ir "Trīs no Pārdaugavas" dziesmas no jaunības laika un brieduma gadiem, kad viņi slepus klausījās šīs aizliegtās grupas ierakstus!” aicina Arnis Veisbārdis.
“Trīs no Pārdaugavas” nudien ir dāvanas cienīgs komplekts - grāmata un tai pievienotais CD ar šīs trimdas latviešu grupas dziesmām “Duceles” aranžējumā un izpildījumā (albumu gan var nopirkt arī atsevišķi). Viļņa Baumaņa stāstu par viņa stūrēto trimdas latviešu grupu aprakstījusi Nora Ikstena. "Mēs visi zinām “Čikāgas piecīšus”, bet mums piemirsušās dažas citas latviešu trimdas grupas, kuras ir uzturējušas mūsu tautas neatkarības garu Latvijas okupācijas laikā. Kopā ar “Ducele” dalībniekiem nolēmām, ka nepelnīti aizmirsti “Trīs no Pārdaugavas”, kuru dziesmas izmantojām, veidojot savu jauno programmu. Grupas līderim Vilnim Baumanim piemītošā smalkā pašironija ir lieliska latviešu tautas rakstura īpašība, kuru cauri gadsimtiem visvisādi no mums ir centušies iznīdēt dažādi kungu kungi un iekarotāji. Vilnim to izdevies iznest cauri visai radošajai dzīvei," tā Arnis Veisbārdis.
Jāpiebilst, ka Vilnis Baumanis diemžēl ir vienīgais dzīvi esošais grupas “Trīs no Pārdaugavas” dalībnieks, viņš joprojām dzīvo un darbojas ASV. "No sirds priecājos par ieceri no jauna celt gaismā trimdas ansambļa repertuāru, veidojot programmu no manis sacerētajām dziesmām un dziesmiņām. 60. gadu nogalē, kad mēs trīs sākām savas muzikālās gaitas, trimdas saime Amerikā burbuļoja sabiedriski un kulturāli, dodot mums pateicīgu vielu koncertiem. Bet radīšanas procesā bieži aizdomājos pāri jūrai, kur latviešu tautas kodols joprojām mita aiz atslēgām. Gribējās pateikt kaut ko par visas tautas likteņiem. To arī darīju, savā neformālajā stilā, ar tā laika sajūtām, nemaz neiedomādamies, ko šāda "pusmāksla" kādam varētu nozīmēt pēc 50 gadiem,” prāto Vilnis Baumanis.
PAR. Abstrahējoties no tā, cik veiksmīgi “Ducelei” izdevies pārnest jeb aranžēt to laiku “Trīs no Pārdaugavas” melodijas uz šiem laikiem (jo tikai par pāris dziesmām apskatniekam ir nojausma, kā tās skanēja trimdinieku ansambļa izpildījumā), jāatzīst, ka dažas dziesmas sanākušas pārsteidzoši labi. Pirmām kārtām tas attiecas uz “Latvieši kopš seniem laikiem” un Arta Ločmeļa “Hammond” ērģelīšu skaņām bagātināto “Dziesma tālāk iet” - ne miņas no šlāgeru primitīvisma un bieži vien arī prastuma! Vēl - patriotiskā “L.L.A.” ar gan tiem, gan šiem laikiem ļoti atbilstošo tekstu. Un, protams, arī ieteikums izmantot šo disku komplektā ar grāmatu kā dāvanu svētkos vecākā gadagājuma mūzikas cienītājiem nav peļams - šī ir eleganti noformēta un šādam mērķim atbilstoša prece.
PRET. Pēc pirmo trīs dziesmu noklausīšanās nevajadzētu pāragri sapriecāties, jo pēc tam seko šlāgeri to iepriekš jau minētajās sliktākajās izpausmēs - par hitu izvirzītā “Lienīte”, kā arī “Oliņ, boliņ” un “Simtiņš”. Amerika vai Latvija, šlāgeri to pārforsētajā omulībā visur un visos laikos skanējuši un skan atbaidoši un šķebinoši.
