10.oktobrī ar vērienīgu koncertu Latvijas Nacionālā opera atzīmēs latviešu mūzikas klasiķa Jāņa Mediņa 120 gadu jubileju. Koncertā skanēs fragmenti no operām Uguns un nakts, Dievi un cilvēki, Sprīdītis, simfoniskā mūzikā, Klavierkoncerts u.c. Pie diriģents pults Andris Veismanis, koncertā piedalās pianists Reinis Zariņš, LNO solisti Aira Rūrāne, Andris Ludvigs, Olga Jakovļeva, Ieva Parša, Ilona Bagele, Kristīne Gailīte, Inga Šļubovska, Krišjānis Norvelis, Jānis Apeinis, Rīgas Doma kora skolas audzēknis Patriks Stepe, LNO koris un orķestris.
Diriģents un komponists Jānis Mediņs ir latviešu akadēmiskās mūzikas atslēgpersona: latviešu mūzikas klasiķis, latviešu nacionālās operas pamatlicējs un skaistu melodiju autors.
"Jāņa Mediņa mūžs ir cieši saistīts ar Latvijas likteņgriežiem. Komponists veidojas un top kopā ar Latvijas valsti - tieši neatkarības cīņu laikā viņš sāk rakstīt "Uguni un nakti" un kopā ar šo valsti piedzīvo visu tās spožumu un postu: Latvijas Konservatorijas profesors, Operas un Radiofona orķestra diriģents, neoficiālās nacionālās himnas "Tev mūžam dzīvot, Latvija!" autors kopš 1944.gada vairs nedzīvo Latvijā, un viņa daiļrade līdzinās pārstādītam ziedam. Kopumā tā ir kā spogulis Latvijas vētru un dziņu laikmetam, kurā tika veidota jaundzimusī nacionālā mūzikas māksla - līdzvērtīga starp citām jaunu nāciju kultūrām visā Austrum un Centrāleiropā. Jānis Mediņš šajā kultūrceltniecības darbā piedalās ar visu savu daudzpusīgo talantu un degsmi. Daudzkur viņš nāk kā pirmatklājējs. Dalīdams ar Alfrēdu Kalniņu latviešu klasiskās nacionālās operas pamatlicēja godu, viņš ir arī pirmā klavierkoncerta (1932), pirmā baleta "Mīlas uzvara"(1934), pirmā klavieru trio (1930), pirmo viendaļīgu simfonisku tēlojumu ("Imanta" 1923, "Zilais kalns" 1924) autors. Jāņa Mediņa simfonisma sazarotās muzikālā sižeta līnijas un krāšņā instrumentācija atsauc atmiņā Rihardu Štrausu ar Varoņa dzīves motemorfozēm. Jānis Mediņš savā mākslā pilnībā izdzīvo Latvijas Varoņa dzīvi." par J.Mediņu saka muzikoloģe Ingrīda Zemzare.