RECENZIJA: Bon Jovi "2020"

Džona Bon Džovi 1983. gadā izveidotās rokbrigādes izdoto studijas albumu skaits sasniedzis 15 – tas, pieskaitot šo te ar gadskaitli aplaimoto ripuli. Jāatgādina, ka iepriekšējais albums “This House Is Not For Sale” tika izdots pirms četriem gadiem un savāca Nr.1 laurus daudz un dažādu valstu topus, ieskaitot Ameriku (Britu salās gan tas bija tikai piektais).

Kā zināms, tas bija pirmais, kurā ierakstā piedalījies grieķu-kanādiešu izcelsmes ģitārists Filips Ēriks Ksenidis jeb Phil X (viņš stājies Ričija Semboras vietā), un šis vīrs ir ierindā arī tagad. Tāpat ierindā ir “Bon Jovi” oriģinālā sastāva dalībnieki Džons Bon Džovi (vokāls), Deivids Braijans (taustiņi) un Tiko Toress (bungas), kā arī basģitārists Hjūzs Makdonalds (viņš grupā darbojas no 1994. gada), bet vēl kā pilntiesīgi albuma ieraksta mūziķi minēti arī ritma ģitārists Džons Šenks un multiinstrumentālists Everets Bredlijs, kurus iepriekš bija ierasts redzēt “Bon Jovi” koncertu pieteikumos. Kopumā desmit jaunas dziesmas, kurās skartas gan “Covid-19” pandēmijas tēma (esot karantīnā, Džons sarakstīja dziesmu “Do What You Can”), gan meksikāņu migrantu problēma (“Blood In The Water”), gan melnādainā Džordža Floida traģiskās nāves iniciētā “Black Lives Matter” kustība (“American Reckoning”), gan citas mūsdienu sociālās lietas.

PAR. Elegants un kvalitatīvi nostrādāts poproks jaunāko laiku “Bon Jovi” stilā ar dažiem ļoti veiksmīgiem rokgabaliem. Pirmām kārtām tas attiecas uz enerģisko “Beautiful Drug”, tāpat izcelšanas vērtas ir dziesmas “Limitless” un “Brothers In Arms”. Nav ne vainas, klausīties var, nolādēt grupu par pārdošanos komercmūzikai nav iemesla.

PRET. Ja kāds vairākas pēdējās desmitgades gulējis letarģiskā miegā un no “Bon Jovi” repertuāra dzirdējis vien albumus “Slippery When Wet” (1986) un “New Jersey” (1988), tad “2020” tam raisīs muzikālu šoku, bet - pats vainīgs, tāds nu ir šī gadsimta “Bon Jovi”. Lielākoties dziesmas ir nekādas un/vai garlaicīgas, kas it īpaši attiecas uz tām, kurām Bon Džovi iecerējis līdzi iesaiņot kādu sev supersvarīgu vēstījumu, piemēram, jau minētā “American Reckoning” un personīgās ģimenes tēmas apdvestā “Story Of Love”, to pašu var teikt par sešu minūšu snaudu “Blood In The Water”. Subjektīvi krīt uz nerviem arī pārspīlēti optimistiskā “Do What You Can”. Un vēl - rokbalādes Bon Džovi laikam vispār atradis sacerēt, no tām viņam vairs nesanāk pilnīgi nekas.