RECENZIJA: Lik "Misanthropic Breed"

Šajos laikos, kad pasaules smagās mūzikas skatuvei kā apnicīgas iesnas uzbrūk dažādas “frīkmetāla” izpausmes, aizvien pieprasītāks kļūst “old school” jeb vecās skolas “death metal”.

Lielākoties gan to spēlēt uzņemas jaunieši, kuru galvenais mērķis ir “mauksim, kā senos laikos”, bet nav sajēgas, kā tas īsti darāms, taču gadās arī patīkami izņēmumi. Lūk, viens no tādiem - Stokholmas grupas “Lik” trešais studijas ripulis, kurš nudien atbilst visiem vecās zviedru “nāvinieciņu” skolas paraugiem. “Carnage”, “Dismember”, “Entombed”, “Unleashed”, “Grave” - visas šīs grupas var saklausīt “Lik” skanējumā. Šīs ietekmes nenoliedz arī grupas vokālists un ģitārists Tomass Ekviks, tomēr piebilst, ka nu jau “Lik” varot ietekmēties arī paši no sevis, tas ir, no saviem iepriekšējiem albumiem “Mass Funeral Evocution” (2016) un “Carnage” (2018). Nu, nu, “Misanthropic Breed” tomēr ir galvastiesu pārāks par saviem priekštečiem…

PAR. Absolūts prieks zviedru 90. gadu pirmās puses “death metal” piekritējiem. Pagātnes atmiņās var mesties teju ar pašiem pirmajiem gabaliem “Decay” (tajā labi atzīmējas ģitārists Niklass Sandins), “Funeral Anthem” un “Morbid Fascination” (savu darbu pieprot arī basģitārists Joakims Antmans), taču lielākie prieki klausītājus sagaidīs noslēgumā, kur pieslēptas tādas dziesmas kā “Faces Of Death” un “Becoming” - tajās “Dismember” un/vai “Entombed” vēsmas dzirdamas gandrīz vai mērogā 1:1. Šajā žanrā sen nebija dzirdēts nekas tik labs!

PRET. Mācīšanās no klasiķiem ir uzteicama lieta, taču, ja šī mācīšanās no ietekmes pārvēršas par kopēšanu, tad gan vairs ne, bet “Lik” gadījumā tas ir pārāk uzkrītoši. Piemēram, jau pieminētajā “Becoming” atskaņas no “Left Hand Path” saklausāmas ar neapbruņotu ausi un neprasa diskusijas - brutāli “nospiests”.