RECENZIJA: Deftones "Ohms"

Amerikāņu alternatīvā metāla brigādes “Deftones” devītais studijas albums vēl tikai sācis savu ceļu pa topu tabulām un uz klausītāju ausīm, taču nav šaubu, ka šis darbs vismaz no komerciālā viedokļa būs viens no veiksmīgākajiem vokālista Čino Moreno grupas albumiem.

Kāds pamats šādām aizdomām? Mūzikas kritiķu vērtējums - izpelnītas piecas balles no piecām “NME” slejās ne katram ir lemts, savukārt savākt 89 punktus no 100 tā saucamajā “Metacritic” rangā vispār ir kosmoss. Jāpiebilst, ka arī kaliforniešu iepriekšējais studijas albums “Gore” (2016) grāba zvaigznes no debesīm, tas ir, ierindojās Amerikas topa otrajā vietā, kas metālistiem ir vērā ņemams sasniegums. Lai gan - par alternatīvo metālu spēlējošo grupu “Deftones” jau sen var saukt visai nosacīti, ne velti to raksturojot aizvien biežāk tiek pīti klāt eksperimentālā roka un pat ārtroka jēdzieni, bet “Ohms” gadījumā - pat drīmpops (!). Kāds interesants fakts: līdz ar albuma izdošanu grupa izziņojusi labdarības akciju “Adopt-a-Dot”, kurā fani var kļūt par daļu no albuma, ziedojot kādu summu un iegūstot vienu no 12,995 pikseļiem uz LP noformējuma - ienākumi tiks novirzīti kādam bērnu fondam, kā arī mūzikas industrijas dalībnieku atbalstam, kas cietuši no Covid-19 sērgas.

PAR. Kopumā desmit kompozīcijas, kurās Čino & Co demonstrē izcilu mūzikas industrijas biznesa darboņu ožu: cilvēkam no malas neticēsies, ka šāds alternatīvā metāla, postmetāla, progresīvā roka un ārtroka mikslis varētu patikt plašākai auditorijai, taču - patīk gan! “Deftones” trumpis uz citu metālmūzikas skatuves dalībnieku fona vienmēr bijis atšķirīgums, un te viņi to izmanto pilnā mērā. Spēcīgs ievadošais gabals “Genesis”, visai pamatīgi “Smashing Pumpkins” daiļradi atgādinošais “Ceremony” (starp citu, pa Billija Korgina pēdām “Deftones” iet vēl pāris gabalos), smagais un niknais “The Link Is Dead” - šādu uzskaiti varētu turpināt. Čino atkal demonstrē vokālās dažādības spektru, amplitūdā no psihedēlijas līdz pat “nu-metal”, bet vēl šoreiz izceļama Stīvena Kārpentera ģitārspēle - viņš pirmoreiz izmantojis deviņstīgu instrumentu, bet tas skanējumam piedod nedaudz “kornisku” piesitienu (piemērs - dziesma “Error”).

PRET. Ja salīdzina “Ohms” ar “Gore”, tad grupa spērusi soli uz priekšu, jo noklausīties pirms četriem gadiem izdoto ripuli no sākuma līdz galam bija īstas mocības. Taču - tikai salīdzinot ar “Gore”, visādi citādi jaunais albums ietver pārāk daudz augstās metālmūzikas mākslas, nav milzīgas vēlmes tajā iedziļināties.

Sandris Vanzovičs